Kazhes pierakstu burtnīca

Nekad līdz šim nebiju klausījies "Agatu Kristi", jo kaut kas man lika domāt, ka man šī grupa nevarētu patikt. Velns viņu zina, kas man radīja šādas asociācijas, bet tās izrādījās absolūti aplamas, jo vismaz grupas debijas ieraksts man patīk tik ļoti, ka vairāk būtu pat grūti.
Sākot ar maršējošo "Inspektor Po", kas pāriet zināmākajā šī ieraksta dziesmā - lipīgi politiskajā "Gnomi-kaņibali", "Otrā fronte" ir vienlaikus ļoti popsīgs un arī pietiekoši nopietns ieraksts, kuru var klausīties atkal un atkal. Viens no šī ieraksta lielākajiem plusiem slēpjas tajā, ka tas nemaz neizklausās pēc tipiska astoņdesmito gadu produkta - tajā nav ne miņas no samākslotības un grupa necenšas izklausīties moderna un stilīga, bet spēlē kārtīgu sulīgu roku, tādu kā aptuveni 15 gadus tālā pagātnē, un grupa vienlīdz labi tiek galā ar sērīgām balādēm tādām kā "Ti uhodiš" vai "Vtoroi front" un mežonīgi ātrām dziesmām kā "Pinkerton". Kas man tiešām patīk šajā grupā, ir tas, ka tās dziesmas ir gana gudras un nevis tikai truls vārdu savārstījums, kas rokmūzikā tomēr ir raksturīgi, un ja tam vēl līdzi nāk lipīgas melodijas, ko gan vairāk var vēlēties?