Kazhes pierakstu burtnīca

Hurray! Hurrah! Harija Potera desmit gadus ilgā TV sāga ir sasniegusi savu noslēgumu, un es paspēju to noskatīties pirmajā izrādīšanas dienā, pirms Skonto-Wisla futbola spēles. Gadījuma, ja tu (līdzīgi man) esi viens no tiem nedaudzajiem šo filmu skatītājiem, kas nav atzinuši par nepieciešamu izlasīt arī Poteriādes grāmatas, nevēlos tev bojāt prieku par filmas skatīšanos, tāpēc uzskaitīšu tikai dažas lietas, kas šajā filmā nemaz nenotiek, bet kuras paviršas lasīšanas gadījumā tu tomēr varētu izlasīt un uztvert kā spoilerus:
- Voldemorts beidzot atzīst, ka viņš izskatās pēc neglīteņa, tāpēc viņš uzliek joku veikala brilles ar ūsām un deguunu;
- filmas beigās notiek pāreja no fantasy pasaules uz pieaugušo kino pasauli - Harijs, Rons un Hermione sāk attiecības, līdzīgas kā Bertoluči filmā "Dreamers"
- kad Ronam un Hermionei jāatrod Harijs, burvju kartes vietā viņi izmanto mobilo telefonu un viņam piezvana.
Nezinu, vai es biju no šīs filmas gaidījis ko vairāk, nekā tā man sniedza, šķiet, ka neesmu īsti ne vīlies, ne sajūsmā. Kā jau visās Potera sāgas filmās, būtiski traucē tas, ka galvenie varoņi ir mazāk spilgti par otrā plāna personāžiem, nemaz nerunājot par to, ka Ralfs Fīnss (Voldemorts) ir pilnīgi nesalīdzināma kalibra aktieris ar Danielu Redklifu (Poters). Filmas par Poteru tomēr kalpoja par lielisku iespēju parādīt angļu aktieru plejādi visā tās krāšņumā - un tas, cik daudz britiem ir dažādu "character actors", tas ir vienkārši satriecoši. Faktiski no kādreizējajiem bērniem, tagadējiem - jaunajiem pieagušajiem, tikai Emmai Vatsonei kā Hermionei šajā filmā ir pāris atmiņā paliekošas ainas, un vienā no tām mēs patiesībā redzam Helēnu Bonemu-Kārteri, kurā tikai iemiksēts nedaudz Vatsones.
Manai gaumei šajā filmā bija mazliet par daudz dažādu cīņu ainu, kuras - būšu godīgs - visās viena stila filmās ir vienādas. Protams, šajā filmā cīniņi ir nesalīdzināmi skarbāki nekā pāris pirmajās Potera sāgas daļās, un tu kā skatītājs vismaz saproti, ka ne gluži visi dzīvos "happily ever after" un ka daudziem otra plāna varoņiem būs lemts mirt, lai tikai visi centrālie izdzīvotu, bet tā nu tas ir.
Joprojām uzskatu, ka Potera sāgai kaut kādā brīdī vajadzēja par filmu režisoru piesaistīt Teriju Giljemu -- vai vismaz kādu citu režisoru - vizionāru, jo Deivids Jeitss tomēr ir viens no tiem, kas seko citu izstrādātajiem noteikumiem, nevis veido pats savējos, līdz ar to viņš liek uzsvarus filmā tādus, kā to skatītājs varētu gaidīt, un nespēj pārsteigt. Ievērojot to, cik lieli līdzekļi un kādi epohāli aktieri viņam ir pieejami šajās filmās, gribas tā vien teikt - to varēja izdarīt labāk!
Lūk, kādus vērtējumus es piešķīru iepriekšējām Potera filmām:
- Harry Potter and the Chamber of Secrets: 3.5
- Harry Potter and the Philosopher`s Stone: 5.5
- Harry Potter and the Prisoner of Azkaban: 7.0
- Harry Potter and the Goblet of Fire: 7.5
- : 8.0
- Harry Potter and the Half-Blood Prince: 7.0
- Harry Potter and the Deathly Hallows: Part I: 8.0
Diemžēl nepiepildījās mana prognoze, ka kāda no pēdējām filmām kļūs par absolūtu šedevru, bet vienlaikus jāatzīst, ka Harija Potera filmas ir gājušas tālu ceļu no tā nožēlojamā bērnu kino, ko radīja Kriss Kolambuss pirms aptuveni desmit gadiem.
"Gredzenu pavēlnieks", protams, kā episka fantasy sāga, paliek nepārspēts, bet kurš gan par to šaubījās?