Apskatot Wikipedia lapu List of mentally ill monarchs, var secināt, ka prāta zaudēšana valdniekiem nav bijis nekāds retums. Un nav jau brīnums - precēšanās radu starpā, neadekvāts varas daudzums un viss no tā izrietošais visai viegli var likt aizbraukt cilvēka jumta.
No filmas nosaukuma vien diezgan labi var saprast to, kas tajā tiks parādīts - viens traks karalis, un - atbilstoši nedaudz fantāzijas bagātinātai vēsturei - viņa izārstēšanās (tiesa - uz laiku) no šī trakuma. Patiesībā saturiski filma ir gaužām līdzīga šogad Oskaros daudz balvas saņēmušajai The King`s Speech, mani pat nedaudz pārsteidz, ka nekur neesmu lasījis par daudzajām paralēlem starp šīm filmām. Sižets šeit ir aptuveni tāds - karalis sajūk prātā, premjers Viljams Pits jaunākais mēģina no parlamenta šo apstākli slēpt, tikām opozīcijas līderis Fokss cenšas panākt to, ka parlaments atzītu karali par rīcībnespējīgu un ieceltu par reģentu viņa vecāko dēlu, kurš būtu pilnībā atkarīgs no Foksa un kurš nomainītu arī valdību.
Kā jau tas angļu filmās pieklājas, karalieni šeit atveido Helen Mirren, karalis ir Nigel Hawthorne (ne pārāk atpazīstams aktieris, vairāk zināms kā TV aktieris), ārstu - Ian Holm (Mr.Bilbo Baggins no Gredzenu pavēlnieka triloģijas), karalim uzticamo skaistuli augstmani Grevilu - Ruperts Greivss, princi Džordžu - Ruperts Everets, princi Frederiku - Džulians Raind-tats (nesen redzēts kā smukulis-ceļotājs iekš Black Books).
Liene filmas laikā žēlojās, ka tā neesot sevišķi interesanta, bet man kopumā tā patika. Jā, tā ir diezgan formulaiska un diezgan strikti seko kostīmkino kanoniem, bet filma tā vien kūsā no spilgtiem dialogiem (nav jau brīnums, ja scenārija autors ir Adams Benets, viņš - arī The History Boys autors), un filmu bija visain interesanti skatīties, lai arī, protams, tā ir diezgan virspusēja un patiesībā Holma varonis šķita visai neveiksmīgs.