"Danse Macabre" - jau pati doma, ka notikusī slepkavība patiesībā ir eitanāzijas gadījums ar nelielu dramatikas piešprici, nevieš uzticību (divi cilvēki riskē nonākt cietumā), bet īpaši absurdi šķiet tas, ka miesassargs nav bijis par plānu informēts - kas faktiski nozīmēja to, ka viņš vēsi varēja kādu no eitanāzijas veicējiem nolaist no kātiem - ļoti nepārdomāts plāns, lai neteiktu vairāk.
"Time Waits For Norman" - jau pati ideja, ka divi cilvēki veic uz pusēm viena cilvēka darbu, vienam no viņiem strādājot Londonā, bet otram - dodoties iknedēļas komandējumos uz Ameriku, nešķiet diezko ticama. Jāņem vērā arī tas, ka patiesība būtu atklājusies bez Džonatana līdzdalības, kad svešā vīrieša līķis tiktu nogādāts pie Anglijā strādājošā sievas un viņa konstatētu, ka tas nav viņas vīrs (ok, viņam varēja būt baigi cietusi seja, bet tāpat tas ir vairāk nekā riskanti, plus viltotajā pasē noteikti bija vīrieša B fotogrāfija).
"The Scented Room" - policija noteikti būtu atradusi gleznu, jo neiedomājami, ka tās slēptuve netiktu pārmeklēta. Tāpat nav skaidrs, kāpēc uzreiz netika nopratinātas skolnieces, kurām bija visas iespējas nofenderēt gleznu (turklāt pat es kā skatītājs nojautu, ka viena no viņām neiznāca ar pārējām laukā no slēgtās telpas).
"The Problem at Gallows Gate" - stāstījums divās sērijās ar labu dramatikas līmeni, bet apšaubāmu loģiku. PIrmkārt, kālab neviens no balkona nolekušā vīrieša draugs nepainteresējās, kālab nenotika viņa bēres un kā policija varēja uzreiz nezināt, ka viņš nav pasludināts par mirušu? Otrkārt, šī vīrieša piegājiens atstāt pašnāvību mēģinājušo sievieti ieslēgtu vannasistabā, pašam aizejot prom, ir stulbs no daudziem un dažādiem viedokļiem. Treškārt - nav skaidrs, kāpēc vispār bija jānotiek slepkavībai. Ceturtkārt, aina ar žņaugšanu bija drusku par sviestainu.
"Mother Redcap" - neticu, ka nevienā no šeit minētajiem slepkavību gadījumiem policijai nebūtu izdevies identificēt to, kādā veidā cilvēks ir nomiris - turklāt grūti noticēt, ka nosišana ar strāvu no modinātāja vispār varētu nostrādāt.
Ziemasspēku speciālizlaidums "Black Canary" - es varu noticēt, ka pārējo pasauli burvju māksliniece varēja pārliecināt, ka viņa ir viņas bojā gājusī dvīņumāsa, bet visai neticami škiet, ka tam tik viegli noticēja arī māsas vīrs un meita - kaut kas tur ir pārmērīgi cheesy.
Kopumā jāsaka - skatīties joprojām ir interesanti, bet man kļūdu daudzums seriālā ir pārmērīgi augsts, un vienīgais, kas to tur virs ūdens, ir Alana Deivisa un Kerolainas Kventinas saspēle, kas veiksmīgi tiek pāri sižeta negludumiem.