Ten
"Pearl Jam" parasti tiek pieskaitīta grunge mūzikai, lai arī patiesībā tai ar "Nirvana" un tai līdzīgajām grupām pa īstam ir kopīgas vien divas lietas:
1) grupas darbības vieta - Sietla;
2) rūtaini parķa krekli.
Muzikāli tikām vismaz pirmajā albumā "Pearl Jam" daudz vairāk līdzinās septiņdesmito gadu otrās puses smagā roka kolektīviem, un Edijs Veders (grupas vokālists) vairāk līdzinās Polam Rodžersam no Free/Bad Company nekā tam pašam Kobeinam. Tiesa, no "Bad Company" un līdzīgiem kolektīviem "Pearl Jam" pozitīvi atšķiras ar to, ka grupas dziesmas ir drūmas un pesimistiskas, nevis mačisma un seksisma pārpilnas. Ja nekļūdos, Latvijā "Pearl Jam" nekad nav bijuši sevišķi populāri - deviņdesmito gadu sākumā viņi pie mums Nirvanai līdzīgu statusu noteikti neizpelnījās, un arī vēlākos gados neesmu novērojis sevišķu interesi par šo kolektīvu mūspusē. Līdz ar to es pat nebrīnītos, ja tu šādu grupu vispār nezinātu, tādā gadījumā varu tev to raksturot kā visai līdzīgu "Nickelbeck" (kas ir droši vien smagākie Pearl Jam plaģiatizētāji, kādi vien pasaulē eksistē) un "Creed".
"Pērļu ievārījuma" debijas ieraksta zināmākās dziesmas ir "Alive" un "Jeremy" - abas visai bieži ir dzirdamas dažādās klasiskā roka raidstacijās vēl joprojām, no šīm divām man laikam labāk tīk "Jeremy". Vispār grupas spēlētā mūzika ir tāds visai nopietns un ne pārāk interesants pasmags roks ar reizēm noslieci uz balādēm, visai ambiciozs un bezx jebkāda rotaļīguma elementa, lai gan man arī ir grūti iedomāties esam rotaļīgu cilvēku ar Edija Vedera balsi - viņam tas varētu visai slikti piestāvēt. Kas ir diezgan draņķīgi ar šo grupu - ka tās dziesmas ir vienveidīgas un atmiņā nepaliekošas - pēc kādām piecām klausīšanās reizēm sevišķas spējas atšķirt vienu monotono šī albuma skaņdarbu no pārējiem man pagaidām nav pa spēkam, un droši vien vairāk iespēju šim ierakstam mani pārliecināt es arī nedošu.
1) grupas darbības vieta - Sietla;
2) rūtaini parķa krekli.
Muzikāli tikām vismaz pirmajā albumā "Pearl Jam" daudz vairāk līdzinās septiņdesmito gadu otrās puses smagā roka kolektīviem, un Edijs Veders (grupas vokālists) vairāk līdzinās Polam Rodžersam no Free/Bad Company nekā tam pašam Kobeinam. Tiesa, no "Bad Company" un līdzīgiem kolektīviem "Pearl Jam" pozitīvi atšķiras ar to, ka grupas dziesmas ir drūmas un pesimistiskas, nevis mačisma un seksisma pārpilnas. Ja nekļūdos, Latvijā "Pearl Jam" nekad nav bijuši sevišķi populāri - deviņdesmito gadu sākumā viņi pie mums Nirvanai līdzīgu statusu noteikti neizpelnījās, un arī vēlākos gados neesmu novērojis sevišķu interesi par šo kolektīvu mūspusē. Līdz ar to es pat nebrīnītos, ja tu šādu grupu vispār nezinātu, tādā gadījumā varu tev to raksturot kā visai līdzīgu "Nickelbeck" (kas ir droši vien smagākie Pearl Jam plaģiatizētāji, kādi vien pasaulē eksistē) un "Creed".
"Pērļu ievārījuma" debijas ieraksta zināmākās dziesmas ir "Alive" un "Jeremy" - abas visai bieži ir dzirdamas dažādās klasiskā roka raidstacijās vēl joprojām, no šīm divām man laikam labāk tīk "Jeremy". Vispār grupas spēlētā mūzika ir tāds visai nopietns un ne pārāk interesants pasmags roks ar reizēm noslieci uz balādēm, visai ambiciozs un bezx jebkāda rotaļīguma elementa, lai gan man arī ir grūti iedomāties esam rotaļīgu cilvēku ar Edija Vedera balsi - viņam tas varētu visai slikti piestāvēt. Kas ir diezgan draņķīgi ar šo grupu - ka tās dziesmas ir vienveidīgas un atmiņā nepaliekošas - pēc kādām piecām klausīšanās reizēm sevišķas spējas atšķirt vienu monotono šī albuma skaņdarbu no pārējiem man pagaidām nav pa spēkam, un droši vien vairāk iespēju šim ierakstam mani pārliecināt es arī nedošu.
2011-12-20
comments powered by Disqus