Noel Gallaher`s High Flying Birds
Kad 2009.gadā brāļi Galaheri pašķīrās un tādējādi pienāca gals vienam no populārākajiem britpopa kolektīviem, tā man bija teju personiska traģēdija. Jā, es zināju, ka Noela un Līama attiecības nebija gluži kā podiņam ar vāciņu, bet vienmēr kaut kā man bija pārliecība, ka viņu publiskās ķildas ir vairāk domātas popularitātes uzkurināšanai un mazāk - reālu nesaskaņu izpausme. Un te pēkšņi - Noels aiziet no "Oasis"! Droši vien līdzīgi jutās bītlu fani 1970.gadā, kad izrādījās, ka Makartnijs un Lenons viens otru tiešām nemīl.
Protams, ja pavisam nopietni - man ir dziļi nospļauties uz "Oasis" izjukšanu, jo šīs grupas mūzika manā skatījumā nav apveltīta ar jebkādām atmiņā paliekošām iezīmēm. Apmēram tā kā U2, tikai bez jebkāda vēstījuma.
Cik saprotu, Noels vienmēr bija "Oasis" smadzenes, kamēr Līams bija grupas loceklis. No otras puses, "Oasis" gadījumā smadzenes no locekļa tik ļoti neatšķiras.
Tiktāl liriskajam ievadam. Kas attiecas uz mūziku, nekādas dižas pārmaiņas Noela solo karjeras uzsākšana nav ieviesusi - joprojām viņš rada nosacīti emocionāli rezonējošu un vienlaikus ļoti bezpersonisku britpopu. Dažas dziesmas mani uzslida drusku vairāk nekā pārējās, it īpaši viens no šī albuma singliem "The Death of You and Me", kas liek piesaukt The Kinks daiļradi (un tā ir viena no grupām, ko es parasti piesaucu tikai pozitīvā nozīmē). Šīs dziesmas karnevāliski depresīvā noskaņa dara Noelu Galaheru par gandrīz vai baudāmu.
Kopumā tomēr šis ieraksts ir tieši tāds, kādu varēja no Noela gaidīt - viņš nav, protams, slikts kā ģitārists vai dziedātājs, bet vienlaikus tehniskajā ziņā Līams viņam noteikti iekabina, un līdz ar to manā skatījumā brāļiem Galaheriem diez vai bija gudri pārtraukt kopdarbību, jo viņi jau kopā nav nekas diži izcils, bet katrs pats par sevi - vēl jo vairāk nē. Ko es ar to gribu teikt?
Noel Gallaher`s High Flying Birds < Oasis
if like(Oasis) then like(Noel Gallaher`s High Flying Birds)
Proti, ja tev patīk Oasis, gan jau, ka tev patiks arī Noela jaunā grupa. Ja nē - diez vai, jo nekā jau tāda diži interesanta šajā jaunajā kolektīvā (kurā citu vidū spēlē arī The Zutons basists) nav.
Protams, ja pavisam nopietni - man ir dziļi nospļauties uz "Oasis" izjukšanu, jo šīs grupas mūzika manā skatījumā nav apveltīta ar jebkādām atmiņā paliekošām iezīmēm. Apmēram tā kā U2, tikai bez jebkāda vēstījuma.
Cik saprotu, Noels vienmēr bija "Oasis" smadzenes, kamēr Līams bija grupas loceklis. No otras puses, "Oasis" gadījumā smadzenes no locekļa tik ļoti neatšķiras.
Tiktāl liriskajam ievadam. Kas attiecas uz mūziku, nekādas dižas pārmaiņas Noela solo karjeras uzsākšana nav ieviesusi - joprojām viņš rada nosacīti emocionāli rezonējošu un vienlaikus ļoti bezpersonisku britpopu. Dažas dziesmas mani uzslida drusku vairāk nekā pārējās, it īpaši viens no šī albuma singliem "The Death of You and Me", kas liek piesaukt The Kinks daiļradi (un tā ir viena no grupām, ko es parasti piesaucu tikai pozitīvā nozīmē). Šīs dziesmas karnevāliski depresīvā noskaņa dara Noelu Galaheru par gandrīz vai baudāmu.
Kopumā tomēr šis ieraksts ir tieši tāds, kādu varēja no Noela gaidīt - viņš nav, protams, slikts kā ģitārists vai dziedātājs, bet vienlaikus tehniskajā ziņā Līams viņam noteikti iekabina, un līdz ar to manā skatījumā brāļiem Galaheriem diez vai bija gudri pārtraukt kopdarbību, jo viņi jau kopā nav nekas diži izcils, bet katrs pats par sevi - vēl jo vairāk nē. Ko es ar to gribu teikt?
Noel Gallaher`s High Flying Birds < Oasis
if like(Oasis) then like(Noel Gallaher`s High Flying Birds)
Proti, ja tev patīk Oasis, gan jau, ka tev patiks arī Noela jaunā grupa. Ja nē - diez vai, jo nekā jau tāda diži interesanta šajā jaunajā kolektīvā (kurā citu vidū spēlē arī The Zutons basists) nav.
2011-12-23
comments powered by Disqus