Piecu gadu jubilejas koncerts
Uz Melo-M piecu gadu jubilejas koncertu Kongresu namā gāju, mājasdarbu kārtīgi neizpildījis. Manas zināšanas par šo čellu trio aprobežojās ar pāris Youtube redzētiem dziesmu fragmentiem, viņu dalību Eirovīzijas atlasē, un tas laikam arī viss. Līdz ar to uz koncertu gāju, tā īsti nezinot, kas mani sagaidīs, nojaušot, ka tas varētu būt kas līdzīgs “Apocalyptica-lite” - ar īsākiem matiem un vieglāku repertuāru.
Koncerta pirmā daļa manī kā nezinātājā izraisīja vai izteiktu “kas te notiek?” sajūtu – grupas dalībnieki uz skatuves nekādi nebija centrālie tēli, faktiski visu laiku viņi atradās deju grupas “Dzirnas” ēnā. Jau tikai mājās atgriezies, izlasiju, ka koncerta pirmajā daļā redzētais bija izrāde “Apstājies”, ar kuru Melo-M kopā ar “Dzirnām” esot agrāk izrādījuši visai regulāri, bet pēdējā laikā tā esot skatāma daudz retāk.
Tā īsti nezinu, kā man šo daļu komentēt – neesmu sevišķs deju ansambļu cienītājs, mūzikas šajā daļā bija visai maz, it kā bija interesanti, bet galvenokārt – tas patiešām nebija tas, kas man asociējas ar koncertu, līdz ar to ar baudījumu bija, kā bija. Plus vēl jautājums par skaņu – vai Melo-M šajā daļā patiešām spēlēja paši, vai arī viss redzamais bija viena vienīga pantomīma fonogrammas pavadījumā? Divi man pazīstami cilvēki ar pilnu pārliecību šajā jautājumā izteica pilnīgi pretējus viedokļus, es tā arī īstu pārliecību neguvu ne par vienu, ne par otru viedokli.
Tam sekoja pārtraukums, pēc kura uz skatuves atradās vairs tikai paši Melo-M un divi bundzinieki, no kuriem viens bija gados vairāk nekā ļoti jauns – īsi sakot, bērns. Un tas arī bija tas koncerts, uz kuru biju gājis – vienos vienīgos deju ritmos, kuri gan bija viens no otra pilnīgi atšķirīgi, šī koncerta daļa pagāja vienā elpas vilcienā. Melo-M izpildījumā vienlīdz labi sadzīvo īru tautas mūzika ar mūsdienu deju zāļu hitiem, Glorija Geinore un Verdi, Džeimss Brauns un Coldplay. Patīkami mani pārsteidza grupas enerģija, spēja pamodināt Kongresu nama krēslos iekritušo publiku, un spēlējums, kas prātā atsauca ne tik ļoti “Apocalyptica” kā 2010.gada vasarā Positivus redzētos “And So I Watch You From Afar”, ar to vien atšķirību, ka trakas ģitārsaspēles vietā šeit notika pozitīvā nozīmē traka čellu saspēle. Koncerta izskaņā Melo-M otro reizi nospēlēja sava repertuāra vislabāk zināmo skaņdarbu – grupas “Europe” astoņdesmito gadu grāvēju “The Final Countdown”, un skatītāji varēja doties mājās, guvuši gūzmu pozitīvas enerģijas. Patiešām – lielisks koncerts, teju vai labākais veids, kā muzikāli atvadīties no 2011.gada!
Koncerta pirmā daļa manī kā nezinātājā izraisīja vai izteiktu “kas te notiek?” sajūtu – grupas dalībnieki uz skatuves nekādi nebija centrālie tēli, faktiski visu laiku viņi atradās deju grupas “Dzirnas” ēnā. Jau tikai mājās atgriezies, izlasiju, ka koncerta pirmajā daļā redzētais bija izrāde “Apstājies”, ar kuru Melo-M kopā ar “Dzirnām” esot agrāk izrādījuši visai regulāri, bet pēdējā laikā tā esot skatāma daudz retāk.
Tā īsti nezinu, kā man šo daļu komentēt – neesmu sevišķs deju ansambļu cienītājs, mūzikas šajā daļā bija visai maz, it kā bija interesanti, bet galvenokārt – tas patiešām nebija tas, kas man asociējas ar koncertu, līdz ar to ar baudījumu bija, kā bija. Plus vēl jautājums par skaņu – vai Melo-M šajā daļā patiešām spēlēja paši, vai arī viss redzamais bija viena vienīga pantomīma fonogrammas pavadījumā? Divi man pazīstami cilvēki ar pilnu pārliecību šajā jautājumā izteica pilnīgi pretējus viedokļus, es tā arī īstu pārliecību neguvu ne par vienu, ne par otru viedokli.
Tam sekoja pārtraukums, pēc kura uz skatuves atradās vairs tikai paši Melo-M un divi bundzinieki, no kuriem viens bija gados vairāk nekā ļoti jauns – īsi sakot, bērns. Un tas arī bija tas koncerts, uz kuru biju gājis – vienos vienīgos deju ritmos, kuri gan bija viens no otra pilnīgi atšķirīgi, šī koncerta daļa pagāja vienā elpas vilcienā. Melo-M izpildījumā vienlīdz labi sadzīvo īru tautas mūzika ar mūsdienu deju zāļu hitiem, Glorija Geinore un Verdi, Džeimss Brauns un Coldplay. Patīkami mani pārsteidza grupas enerģija, spēja pamodināt Kongresu nama krēslos iekritušo publiku, un spēlējums, kas prātā atsauca ne tik ļoti “Apocalyptica” kā 2010.gada vasarā Positivus redzētos “And So I Watch You From Afar”, ar to vien atšķirību, ka trakas ģitārsaspēles vietā šeit notika pozitīvā nozīmē traka čellu saspēle. Koncerta izskaņā Melo-M otro reizi nospēlēja sava repertuāra vislabāk zināmo skaņdarbu – grupas “Europe” astoņdesmito gadu grāvēju “The Final Countdown”, un skatītāji varēja doties mājās, guvuši gūzmu pozitīvas enerģijas. Patiešām – lielisks koncerts, teju vai labākais veids, kā muzikāli atvadīties no 2011.gada!
2011-12-28
comments powered by Disqus