The Modern Dance

Man neizprotamu iemeslu dēļ Pere Ubu tāpat kā virkne citu ļoti ietekmīgu pankroka un postpanka grupu Latvijā nekādi nevar lepoties ar adekvātu atpazīstamību. Protams, var atzīt, ka grupa nekad nav varējusi lepoties ar sevišķiem komerciāliem panākumiem un 35 pastāvēšanas gadu laikā tai ir bijuši tikai divi singli, kas tikuši pie jebkādiem panākumiem ASV vai Lielbritānijas čārtos, taču vienlaikus šis ansamblis pasaulē ir visai labi respektēts, un it īpaši - sava debijas albuma "The Modern Dance" dēļ.
Ieraksts sākas visai biedējoši - ar griezīgu feedback skaņu pirmajās piecpadsmit sekundēs, kas pāraug vienā no šī ieraksta lipīgākajās dziesmās "Non-Alignment Pact". Muzikāli "Pere Ubu" vairāk ir pieskaitāmi postpunk kustībai, nekā sākotnējam pankrokam, lai gan vēsturiski, protams, par postpanku 1976.-1977.gadā, kad tika ierakstīts "The Modern Dance" nekādi runāt vēl nevarēja. Stilistiski grupas spēlētā mūzika ir kaut kur pa vidu starp "Ramones" un "Dead Kennedys" (proti - ietekme no angļu pankroka šeit nav nekādi jūtama), dziesmu tempi gan bieži ir daudz zemāki gan kā vieniem, gan kā otriem, bet muzikāli (cik šīzīgi tas lai arī neizklausītos) Pere Ubu ne vienmēr turās pie pankroka kanoniem, tā vietā pa reizei iešaujot arī it kā principiāli pretējā pusē - spēlējoties ar progroka elementiem.

Atšķirībā no daudziem citiem tā laika pankroka pārstāvjiem, Pere Ubu dalībnieki ne tikai māk spēlēt savus instrumentus, bet arī īpaši neslēpj šīs savas spējas, tiesa - ne vienmēr, jo piemēram tādā "Merdre-merdre" kā ieraksta tituldziesma, grupas izklausīšanās pēc "The Troggs" stila akmens laikmeta mūziķiem ir neapšaubāms pluss. Faktiski teju katrā šī ieraksta kompozīcijā ir kaut kas atmiņā paliekošs, un tas ir ļoti pozitīvi, turklāt šis albums necieš no pankrokam raksturīgās vienveidības, jo šeit gana plašas variācijas parādās gan dziesmu noskaņā, gan tempā. "Chinese Radiation" pamatīgi atsauc prātā Lou Reed (viņa labākajos gados), tikām "Life Stinks" izklausās līdzīgi, kā varētu skanēt "Emerson, Lake and Palmer", sarijušies milzīgu daudzumu amfetamīnu - psihi, bet kruta. "Real World" savukārt noteikti atstāja ietekmi un Jello Biafra un beigtajiem Kenedijiem. Faktiski vienīgais skaņdarbs šajā ierakstā, kas neizceļas ar sevišķu klausāmību, ir visai psihais "Sentimental Journey", ko kādā no saviem tumšākajiem brīžiem būtu varējis radīt arī Robert Wyatt - hmm, un kurš kaut kādā mērā man liek domāt atkal par Lou Reed un viņa pēdējo veikumu kopā ar "Metallica", ar to vien atšķirību, ka Pere Ubu šajā kakofoniskajā vājprātā tomēr saprot, ko viņi dara, un saprot to labi. Pilnīgi noteikti - viens no obligātajiem pankroka ierakstiem tavā mūzikas kolekcijā, lai arī tas varbūt nav gluži pankroks!
2012-01-11
8.5
comments powered by Disqus