Kazhes pierakstu burtnīca

Iespējams, tā nepavisam nebija gudra doma - skatīties šo filmu. Rovans Atkinsons manā skatījumā ir komiķis, kurš savas karjeras laikā labi ja 10% ir piedalījies kaut cik baudāmos projektos. Faktiski vienīgais, par ko es Atkinsonu cienu un godāju, ir Blackadder, kamēr visi viņa "bīniskie" personāži mani diezgan pamatīgi tracina, un šī filma varētu būt viens no sliktākajiem Atkinsona humora piemēriem.
Vispār jau komiskā slepenā aģenta žanrs ir viens no kino pasaulē pārmērīgi izmantotākajiem, jo cik gan daudz dažādiem Ostiniem Pauersiem, aģentiem Smārtiem un Džonijiem Inglišiem ir vietas šajā žanrā? Un cik lielu baudījumu gan es varētu gūt no šādām parodijfilmām, ja pat "nopietnās" filmas par dažādiem Bondveidīgiem personāžiem mani parasti neko diži neinteresē?
Tomēr šī konkrētā filma nebija tas gadījums, kad man filma nepatīk tādēļ, ka man ir iebildumi pret slepeno aģentu žanru kā tādu. Tā man nepatika tāpēc, ka šī filma gluži vienkārši nav smieklīga. Tā izmanto teju ikvienu šāda stila filmu klišeju un atkal un atkal liek skatītājam smieties (vai vismaz domā, ka skatītājs šādi tiks sasmīdināts) par jokiem ar sitieniem par kājstarpi, ar bezjēdzīgu galvenā varoņa kompetences trūkumu, jebkādas intereses trūkumu par saviem personāžiem (filmā nav neviena varoņa, kuru nevarētu aizstāt ar kartona kasti - dažas kastes būtu smukākas, tādas kā MI-7 psiholoģe, dažas - pavalkātakas, tādas kā pats Johnny English). Atstāstīt filmas sižetu nav pat vērts - tas ir klasiskais stāsts par kaut kādu teroristu organizāciju, kura vēlas milzīgu naudu, vai arī tā pastrādās kādu briesmīgu noziegumu, un vienīgais cilvēks, kas var šo plānu apturēt, ir absolūti nekompetentais un aģenta darbam nepiemērotais Džonijs Anglis. Iespējams, šī ir sliktākā filma, ko esmu redzējis pēdējā gada laikā.