Koncerts Studentu klubā
Studentu klubā nebijām bijuši tik ilgi, ka drusku laika bija nepieciešams, lai atcerētos, kur īsti tas atrodas. Šķiet, pēdējo reizi tur iegriezāmies pirms dažiem gadiem uz vienā no pēdējām "Hospitāļu ielas" uzstāšanās reizēm. Sevi par "Astro`n`out" cienītāju nekādi neuzskatu, bet Lienei šī grupa patīk, plus aizpagājušogad "Positivus" festivālā viņi man uz skatuves likās gana šarmanti, lai varētu viņus apskatīt atkal. Iespējams, tā darīt nevajadzēja.
Kas man nekad nav paticis pasākumos Studentu klubā, ir to vēlais sākuma laiks. Jā, saprotu, ka piektdienas vakars ir tā vien radīts, lai tusētu vēlu un ietu gulēt jau no rīta, bet personāžiem, kas nedraudzējas ar grādīgām dzirām, toties draudzējas ar slēpņošanu no rīta, daudz labāk ir piemēroti koncerti, kas sākas ap septiņiem-astoņiem, nevis pēc pusnakts. Mūsu gadījumā īsti par plusu nekļuva arī tas, ka bijām klāt jau ap vienpadsmitiem, līdz ar to vairāk kā stundu nodirnējām pie bāra letes, malkojot "špuktīgos" dzērienus.
Beidzot kādas 10 minūtes pāri pusnaktij uz kluba skatuves parādījās Māra un viņas ansamblis, kura uzstāšanās sākās tā, ka īsti pat pamanīt nevarēja - skatuves tuvumā esošie tipāži turpināja savā starpā sarunāties un neizskatījās, ka viņus grupas uzstāšanās sevišķi ieinteresētu. Arī koncerta turpinājumā mani nepameta sajūta, ka kaut kas te nav īsti kārtībā - vai nu uzstāšanās bija nepareiza, vai vaina bija publikā, bet pasākumā, kuram zāles minimālās ietilpības dēļ vajadzētu būt intīmam un personiskam, nebija jūtama praktiski nekāda ķīmija starp notiekošo uz skatuves un notiekošo publikā. Māra gan centās, daudz runājās ar klausītājiem (no kā lielu daļu nespēju uztvert visai čābīgās skaņas kvalitātes dēļ), bet nekas tā īsti neaizgāja, pat grupas lielāko hitu ("Nē gravitātei", "Daļai Rīgas", "Apaļa pasaule", "Kā luksofors") spēlēšanas laikā. Plus īsti pareizi nešķita tas, ka šādā stundā "Astro`n`out" visai daudz spēlēja lēnās un rāmās dziesmas, kuru laika publikas čalošana bija īpaši labi dzirdama - neizskatījās, ka skatītāji būtu romantiskā un liriskā noskaņojumā, bet grupas repertuārs šajā vakarā galīgi nebija everģēlībām radīts (īpaši tas bija jūtams, uz skatuves atgriežoties divatā Mārai un ģitāristam Jurim Kalnišam, spēlējot dziesmu "Lūgums". It kā jau forši, ka grupa spēlēja daudz iepriekš nedzirdētu dziesmu no šobrīd ierakstīšanas procesā esoša albuma, bet tā vien šķiet, ka šie nebija optimālie apstākļi šim repertuāram.
Kas man nekad nav paticis pasākumos Studentu klubā, ir to vēlais sākuma laiks. Jā, saprotu, ka piektdienas vakars ir tā vien radīts, lai tusētu vēlu un ietu gulēt jau no rīta, bet personāžiem, kas nedraudzējas ar grādīgām dzirām, toties draudzējas ar slēpņošanu no rīta, daudz labāk ir piemēroti koncerti, kas sākas ap septiņiem-astoņiem, nevis pēc pusnakts. Mūsu gadījumā īsti par plusu nekļuva arī tas, ka bijām klāt jau ap vienpadsmitiem, līdz ar to vairāk kā stundu nodirnējām pie bāra letes, malkojot "špuktīgos" dzērienus.
Beidzot kādas 10 minūtes pāri pusnaktij uz kluba skatuves parādījās Māra un viņas ansamblis, kura uzstāšanās sākās tā, ka īsti pat pamanīt nevarēja - skatuves tuvumā esošie tipāži turpināja savā starpā sarunāties un neizskatījās, ka viņus grupas uzstāšanās sevišķi ieinteresētu. Arī koncerta turpinājumā mani nepameta sajūta, ka kaut kas te nav īsti kārtībā - vai nu uzstāšanās bija nepareiza, vai vaina bija publikā, bet pasākumā, kuram zāles minimālās ietilpības dēļ vajadzētu būt intīmam un personiskam, nebija jūtama praktiski nekāda ķīmija starp notiekošo uz skatuves un notiekošo publikā. Māra gan centās, daudz runājās ar klausītājiem (no kā lielu daļu nespēju uztvert visai čābīgās skaņas kvalitātes dēļ), bet nekas tā īsti neaizgāja, pat grupas lielāko hitu ("Nē gravitātei", "Daļai Rīgas", "Apaļa pasaule", "Kā luksofors") spēlēšanas laikā. Plus īsti pareizi nešķita tas, ka šādā stundā "Astro`n`out" visai daudz spēlēja lēnās un rāmās dziesmas, kuru laika publikas čalošana bija īpaši labi dzirdama - neizskatījās, ka skatītāji būtu romantiskā un liriskā noskaņojumā, bet grupas repertuārs šajā vakarā galīgi nebija everģēlībām radīts (īpaši tas bija jūtams, uz skatuves atgriežoties divatā Mārai un ģitāristam Jurim Kalnišam, spēlējot dziesmu "Lūgums". It kā jau forši, ka grupa spēlēja daudz iepriekš nedzirdētu dziesmu no šobrīd ierakstīšanas procesā esoša albuma, bet tā vien šķiet, ka šie nebija optimālie apstākļi šim repertuāram.
2012-02-24
comments powered by Disqus