Ja ņem vērā filmas tematiku, jāatzīst, ka tā nekādā ziņā nav smaga, taču vienlaikus - tā nav arī muļķīga un pavirša, kāda brīžiem bija 50/50, jo šajā filmā nav nekādu nevietā esošu personāžu un situāciju, viss ir principā ļoti sakarīgi, ļoti saprotami un ļoti cilvēciski. Filmas viena no labākajām odziņām ir galvenā varoņa teicēja teksti no kategorijas "this is what pretty looked like" ar skaidrojumiem par dažādām ērām. Un vispār - filma ir patiešām ļoti sakarīga un ļoti skatāma, un nav nekāds brīnums, ka Kristofers Plamers, kas atveido tēvu-geju (nevis leģendāro personāžu - dēlu-geju) par šo filmu saņēma Oskaru kā labākais otrā plāna aktieris, jo viņš te patiešām ir ļoti labs. Ja kas - kaut kādā mērā tas ir interesanti, ka Makgregors ir visai bieži sastopams "gay themed" filmās - ne tik sen viņš filmējās kopā ar Džimu Keriju iekš I Love You, Philip Morris. Nez, ko tas varētu nozīmēt? Un vēl tie motocikli, kur viņš brauc kopā ar otru vīrieti - tas viss ir ļoti aizdomīgi. Vai tik nebūs jāsauc depidarizācijas dienests?
Paskaidrojums. Iepriekšējās rindkopas pēdējos teikumos ietvertie apgalvojumi nesakrīt ar to autora viedokli - es neuzskatu, ka Makgregors ir homoseksuāls, un arī gadījumā, ja viņš tāds būtu - tas mani ne mazākajā mērā neuztrauktu. Turklāt tas pilnīgi nekādā mērā neietekmētu šīs lieliskās filmas kvalitāti.