Kazhes pierakstu burtnīca

"The Pirate Bay" komentāros pie šīs filmas .torrent datnes bija jūtama spēcīga homofobiskā klātbūtne - tajos bija daudz izteikumu no kategorijas "ak mans Dievs, kārtējā pediņu filma! tās dēļ es nekad vairs neskatīšos neko, kur piedalās Džims Kerijs!" Lielā mērā tieši tāpēc man bija interesanti šo filmu noskatīties. Ne jau tāpēc, ka es būtu liels geju tēmas kino cienītājs, bet tālab, ka mani saista pretrunīgas tēmas. Jāpiezīmē, ka Džims Kerijs gan mani pēdējā laikā nesaista - tā vien šķiet, ka viņš kādā brīdī atzina savu sakāvi mēģinājumiem izkāpt no ģīmju vaikstītāja ampluā, jo visas viņa patiešām labās filmas - "Man on the moon", "Truman show", "Eternal sunshine of the spotless mind" par nekādiem megagrāvējiem nekļuva, kamēr ar trulajām filmām Oskarus viņš varbūt nedabūs, toties miljoni ienāk raiti un kārtīgi. Var jau teikt, ka "I Love you Phillip Morris" ir kārtējā no Kerija nopietnajām filmām - vismaz nekādu pirdienu joku tajā nav, bet vienlaikus pats Kerijs savu lomu atveido tā, it kā šī tomēr būtu trula komēdija. Viņš nepiedodami daudz vaikstās un tizlojās, un man vismaz šķiet, ka viņš šeit mitinās kaut kur pa vidu starp "Liar Liar" pasauli un "Fun with Dick and Jane". Patiesībā vienīgais, kas šīs filmas sakarā ir patiešām interesants, ir apstāklis, ka tā ir balstīta uz reāliem notikumiem. Patiešām pastāv tāds Stīvens Rasels - izbijis policists, kas mūža gaitā uzdevies par visdažādāko profesiju pārstāvjiem ar vienu vienīgu mērķi - nopelnīt naudu negodīgā ceļā. Ok, vēl viņam ir bijis otrs mērkis - izbēgt no cietuma, ko viņš ari daudzas reizes tika paveicis. Jā, un viņš ir homoseksuāls, un viņa mīļāko sauc Filips Moriss, un šī Filipa Morisa dēļ viņš arī veicis vairumu savu pārdrošāko noziegumu. Jāatzīst, ka Jūens Makgregors manās acīs šajā filmā ir daudz ticamāks homoseksuālis nekā Kerija varonis. Protams, var arī atzīt, ka viņš vairāk pat spēlē sievieti nevis homoseksuālu vīrieti, bet tas varbūt arī atbilst dzīves patiesībai (kā gan es varu zināt, cik sievišķīgs ir vai nav Filips Moriss). Tikām Kerijs brīžam ir diezgan papretīgs un vairākas filmas ainas bija "hard to bear", it īpaši viena filmas sākumā, kurā piedalās Kerijs un nezināms statista līmeņa personāžs. Neteikšu, ka man šī filma būtu patikusi - ok, stāsts tam visam apakšā ir aizraujošs un es pat varētu noticēt, ka tas ir pasniegts puslīdz atbilstoši dzīves īstenībai. Diemžēl filmas galvenais varonis ir tāds tipāžs, ka man bija neiespējami just viņam līdzi - Kerija varonī nav nekā tāda, ar ko es varētu identificēties un līdz ar to, cik smagi lai viņam arī neietu un cik skumjš lai brīžiem nebūtu viņa un Filipa Morisa dzīvesstāsts, man kopumā bija gluži vienalga, kas ar šiem notiks tālāk. Plus filmai, kura tomēr pretendē uz kaut cik nopietna kino statusu, Kerija darbošanās brīžiem bija pavisam nevietā. Gala vārds: not my cup of tea.