The Moon Is a Harsh Mistress
Ir 2075.gads. Uz Mēness dzīvo aptuveni 3 miljoni cilvēku, vairums viņu ir no Zemes izsūtīti noziedznieki un viņu pēcnācēji. Uz pavadoņa dzīvība kūsā zem zemes, kur "loonies" (jeb mēnesieši) audzē labību, pamatā eksportam uz Zemi. Faktiski viņi tur joprojām ir ieslodzītie (lai arī vairums ir formāli brīvi), bez sevišķām cerībām uz labāku nākotni. Taču tam ir lemts mainīties, kad nāks revolūcija, kuras galvenais vadonis būs sevi apzinošs dators vārdā Maiks, kuram palīdzēs anarhistiski noskaņots profesors Bernardno de la Paz, vienrokains datoru meistars Manuels un politiskā aktīviste Vaiominga Nota.
Patiesībā tas, kā notiek revolūcija un ciņa pret Zemes lielvarām, šajā grāmatā nav tas pats interesantākais - faktiski tas ir visai vienkāršs krustojums starp ASV brīvības cīņām un Krievijas Oktobra revolūciju, bet saistošāks ir daudz kas no tā, ko Hainlains raksta par dzīvi uz Mēness un nosacītās nākotnes sabiedrību. Kā tas literatūrā ir pierasts, uz Zemes ir izveidojušās vairākas superlielvaras, kurās ir apvienojušās 20.gadsimta vidū pastāvošās valstis (šeit šo valstu ir drusku vairāk nekā Orvela "1984", bet tāpat tā šķiet, ka to ir ne vairāk kā 10). Uz Mēness mītošie ir kļuvuši par absolūtu rasu un tautu kokteili tādā mērā, ka visi ir jaukti, valoda ir mistrojums starp angļu un krievu (līdzīgi kā "Clockwork Orange"), un vēsturiskie varoņi arī ir visai izplūduši.
Tāpat, kā tas (tā izskatās pēc pāris grāmatām, ko līdz šim esmu izlasījis) Hainlainam ir raksturīgi, uz Mēness valda visai netradicionāli (mūsu izpratnē) priekšstati par normālām attiecībām. Piem., standarta laulība ir viena sieva un divi vīri (jo uz Mēness ir gaužām maz sieviešu), taču pastāv arī advancētākas laulības formas - klanu laulība un līnijas laulība, kas būtībā ir dažādas m*n attiecību variācijas.
Šī grāmata ir saņēmusi prestižo "Hugo Award" (kuru Hainlains kopumā saņēma piecas reizes, plus vēl seši viņa darbi tika šai balvai nominēti), taču jāatzīst, ka man šis zinātniskās fantastikas veikums patika... nu tā... uzrakstīts tas, manuprāt, ir visai pašķidri un galvenokārt tas droši vien bija ievērojams ar savu politisko vēstījumu un mazāk - kā literārs darbs, jo no literatūras tur nekā spoža nav, kā teikt - var lasīt un var nelasīt.
Patiesībā tas, kā notiek revolūcija un ciņa pret Zemes lielvarām, šajā grāmatā nav tas pats interesantākais - faktiski tas ir visai vienkāršs krustojums starp ASV brīvības cīņām un Krievijas Oktobra revolūciju, bet saistošāks ir daudz kas no tā, ko Hainlains raksta par dzīvi uz Mēness un nosacītās nākotnes sabiedrību. Kā tas literatūrā ir pierasts, uz Zemes ir izveidojušās vairākas superlielvaras, kurās ir apvienojušās 20.gadsimta vidū pastāvošās valstis (šeit šo valstu ir drusku vairāk nekā Orvela "1984", bet tāpat tā šķiet, ka to ir ne vairāk kā 10). Uz Mēness mītošie ir kļuvuši par absolūtu rasu un tautu kokteili tādā mērā, ka visi ir jaukti, valoda ir mistrojums starp angļu un krievu (līdzīgi kā "Clockwork Orange"), un vēsturiskie varoņi arī ir visai izplūduši.
Tāpat, kā tas (tā izskatās pēc pāris grāmatām, ko līdz šim esmu izlasījis) Hainlainam ir raksturīgi, uz Mēness valda visai netradicionāli (mūsu izpratnē) priekšstati par normālām attiecībām. Piem., standarta laulība ir viena sieva un divi vīri (jo uz Mēness ir gaužām maz sieviešu), taču pastāv arī advancētākas laulības formas - klanu laulība un līnijas laulība, kas būtībā ir dažādas m*n attiecību variācijas.
Šī grāmata ir saņēmusi prestižo "Hugo Award" (kuru Hainlains kopumā saņēma piecas reizes, plus vēl seši viņa darbi tika šai balvai nominēti), taču jāatzīst, ka man šis zinātniskās fantastikas veikums patika... nu tā... uzrakstīts tas, manuprāt, ir visai pašķidri un galvenokārt tas droši vien bija ievērojams ar savu politisko vēstījumu un mazāk - kā literārs darbs, jo no literatūras tur nekā spoža nav, kā teikt - var lasīt un var nelasīt.
2012-03-19
comments powered by Disqus