Kazhes pierakstu burtnīca

Šī grāmata visai labi padodas īsa kopsavilkuma rakstīšanai, tālab tādu šeit sniegšu. Henrijs Činaskis ir relatīvi populārs rakstnieks. Katru vakaru viņš izdzer pāris sešpakas ar alu un vēl kādu daudzumu spēcīgāka alkohola, un tad sāk rakstīt. No rītiem viņš vienmēr vemj. Tāpat viņš vemj dažādās stresa situācijās. Viņam raksta daudzas lasītājas, laiku pa laikam viņš ar kādu no viņām iepazīstas personīgi. Bieži izrādās, ka pirmajā tikšanās reizē viņam "nestāv" pietiekami labi, jo viņš ir pārāk daudz dzēris. Taču vienmēr ir arī otrā reize. Tad viņi kādu laiku pišas (savādāku darbības vārdu šeit piemērot nebūtu īsti vietā), līdz vai nu Henrijs satiek nākamo sievieti, vai šai sievietei ir jābrauc mājās. Un tad viss iet atkal pa apli. Vēl varētu pieminēt, ka Henrija sievietes vienmēr ir daudz jaunākas par viņu - kamēr Henrijam (šķiet) 55 gadi, viņa sievietes reti ir vecākas par 30, un paša Henrija lielākā dzīves ambīcija ir nodzīvot līdz 80 gadu vecumam, lai tad pārgulētu ar 18 gadīgu meiteni. Nopietns dzīves mērķis, IMHO.
Nekā īsti vairāk, ko šeit vajadzētu piebilst, droši vien nav. Kā vien to, ka Bukovskis tiek uzskatīts par absolūtu 20.gadsimta amerikāņu literatūras leģendu, vēl mežonīgāku kā Henrijs Millers, ne velti viņa daiļrade visai izteikti robežojas ar pornogrāfiju, vienlaikus gan (kā jau nopietnam rakstniekam pieklājas), "Sievietēs" ir gana daudz pašparodisku ainu, kas droši vien kļuva par galveno iemeslu, kādēļ pēc šīs un līdzīgu grāmatu publikācijas Bukovski feministes nesaraustīja gabalos (jo vispār šim autoram diez vai varētu piedēvēt vēlmi iedziļināties sieviešu psiholoģijā, vismaz dziļāku par "tu raksti labas grāmatas, es gribētu ar tevi nopisties").
Uzrakstīta šī grāmata ir, ja tā var teikt, ar resnu otu - spēcīgiem un raupjiem vilcieniem, kas gana labi atbilst tam saturam, ko Bukovskis ielicis grāmatā. Jā, droši vien būtu vērts piebilst, ka diezko daudz dzīves gudrības tu no šīs grāmatas negūsi (ja nu vienīgi tevi interesē autora domas par klitoru), līdz ar to es nevarētu tev šo lasāmvielu rekomendēt, ja tevi interesē kas vērtīgs un apgarojošs. Patiesībā es neesmu pat pārliecināts, ka es tev šo grāmatu ieteiktu, ja apgarojošais un vērtīgais tevi neinteresē, jo... kopumā ņemot tas ir romāns par to, kā pusmūža vecis pišas, un es neesmu tik ļoti pārliecināts, ka tevi tas interesē, kas tu lai arī nebūtu par cilvēku.