Protams, viens ir ir nenoliedzams - lipīgas melodijas Makkam nekad nav sagādājušas problēmas - šeit dzirdamās dziesmas ir gana labskanīgas un atmiņā paliekošas, un pāris dziesmas viņam ir padevušās gana iespaidīgas - te pirmām kārtām būtu izceļama "Old Siam, Sir", kas, manuprāt būtu raksturojama kā "Black Sabbath" un disko krustojumus - apliecinot, ka reizēm Makartnijam ir izdevies veiksmīgi radīt kaut ko, kas nepavisam nav lirisks un pārmērīgi popsīgs. Grūtāk man ir saprast, kāda ir doma tādam skaņdarbam kā "Rockestra Theme", kurā Makartnijs sapulcināja vienkārši nereāli zvaigžņotu dalībnieku sastāvu - tur spēlē Deivids Gilmors, Pīts Taunshends, Džons Pols Džonss, Džons Bonams, Ronijs Leins, Gerijs Brūkers un vēl virkne citu iespaidīgu mūziķu. Un kālab Makka viņus visus ir sapulcinājis? Lai viņi kopā spēlētu kaut ko tādu, ko tikpat labi varētu iespēlēt arī paši Wings bez visu šo superzvaigžņu dalības.
Patiesībā nekā īsti cita, izņemot "Old Siam", ko izcelt šajā ierakstā nav - es ticu, ka tajā laikā, kad šis ieraksts iznāca, tas neskanēja slikti, bet laiks pret to nav bijis saudzīgs, un tas šobrīd izklausās diezgan smagi cheesy un... vecs. Ko laikam neveicina tas, ka noslēdz ierakstu Makka ar absolūti retro skanošo "Baby`s Request" - kas varbūt ir patīkami liegs un nevienu neaizvainojošs, bet... tas noteikti nav kaut kas tāds, ar kā klausīšanos cilvēks varētu lepoties.
Līdz ar to - man pietiek ar vienu dziesmu, pārējais var arī aiziet: