"And you think you`re so clever and classless and free
But you`re still fucking peasants as far as I can see"
Vienlaikus Džons, protams, vienmēr bija pretrunu cilvēks, un līdzās žultij viņā allaž bija arī vieta skaistumam, un šajā albumā ir atrodamas arī vairākas liegi skaistas odas, tādas kā "Isolation", "Love", "Look at me" un "Hold On".
Patiesībā šis ir diezgan tipisks "filler-free" ieraksts, kur katrai dziesmai ir sava vieta, kur katrā dziesmā ir vairāki āķi, kas tevi pavelk un tik viegli vaļā nelaiž. Patiesībā man pat ir grūti pateikt, kura no šī albuma dziesmām man patīk vislabāk. Nostaļģiskā "Remember"? Fūzēti trokšņainā "Well Well Well"? Iespējams, ka beigu beigās es teiktu, ka tā ir "God" kā šī albuma vispersoniskākā dziesma. Bet varbūt tomēr "Mother". Vai jebkura cita. Kā lai arī nebūtu - tas ir spēks!