Kazhes pierakstu burtnīca

Par šo filmu vairāki cilvēki izteicās, ka tai piemērotāks nosaukums būtu "Tinker Taylor boring boring", kas droši vien ir asprātīgākā lieta attiecībā uz šo filmu. Tas bija viens no tiem gadījumiem, kad man gribējās, lai es varētu par filmu izteikties pozitīvi - man idejiski patīk piegājiens, ko praktizēja Džons le Karē - stāstus par specdienestiem pasniegt bez kaut kāda neadekvāta glamūra, pilnīgi atšķirīgi no Īana Fleminga pieejas. Vismaz Džordžs Smailijs pilnīgi noteikti nav Džeimas Bonda stila varonis, un arī šī filma par to, kurš no britu specdienesta vadošajiem darbiniekiem ir padomju spiegs, uzņemas tik lēnu tempu, kāds šādiem notikumiem varēja būt reālajā pasaulē. Ja gadījumā tu nezini, cik šī - spiegu - problēma tolaik britu zemē bija aktuāla, varu ieteikt iepazīties ar materiāliem par "Kembridžas piecīšiem".
Šajā filmā piedalās vesela plejāde izcilu britu aktieru, kas pārstāv ļoti dažādas paaudzes. Džons Hērts, Gerijs Oldmens, Kolins Fērts un Benedikts Kamberbečs (BBC seriāla Šerloks Holmss) būtu tās redzamākās sejas. Taču tas nemaina apstākli, ka šo filmu ir satriecoši grūti noskatīties un lai arī es neesmu pats tipiskākais dinamikas cienītājs, man jāatzīst - tā bija bezdievīgi garlaicīga un vienīgais, kas mani kaut cik turēja pie dzīvības, bija periodiskie iestarpinājumi krievu valodā, bet kopumā... es negribu apgalvot, ka šī filma būtu slikta, bet tā ir vienkārši psihi neenerģiska, un man pēc tās noskatīšanās varētu būt labs miegs. Un cerams nagu maucēji sapņos nerādīsies.