Kazhes pierakstu burtnīca

Ziemeļvalstu apceļošanas braucienā šis bija viens no biežāk skanējušajiem ierakstiem. Protams, tu varētu teikt, ka nav pareizākais veids, kā iepazīt Skyforger, klausoties viņu vienīgo tīrās folkmūzikas ierakstu, kurā nav ne miņas no pagānu metāla elementiem. Bet vai man būtu tik svarīgi izdabāt tev? Turklāt normālos apstākļos folkmūzika man ir aptuveni tikpat sveša kā pagānu metāls.
Klausoties šīs dziesmas Norvēģijas kalnos, tās skanēja vienkārši neaprakstāmi spēcīgi - par spīti bieži vien minimālistiskajiem aranžējumiem, tās pavērās kā himnas pagātnei, kuras, iespējams, nekad nav bijis. Pēdējo reizi, kad ierakstu klausījāmies, jau iebraucot Rīgā, emocionālā puse visai smagi noplaka, jo šeit dzirdamās tautasdziesmas nav radītas lielpilsētas kņadai.
Nezinu, vai šādu dziesmu kontekstā var runāt par grāvējiem un album filler, bet dažas dziesmas ierakstā ir pārliecinoši dziļāk atmiņā iespiedošās par pārējām, jo īpaši "Gatavs biju karavīrs" un "Migla, migla, rasa, rasa". Vienlaikus man kā no dabas visai piekasīgam cilvēkam, jāatzīst, ka šeit dzirdamo tautasdziesmu teksti ir kaut kas ļoti, ļoti specifisks. Proti, no vienas puses tu jūti tās spēcīgās tautas emocijas, kas ieliktas šajos vārdos, tu jūti, ka tās asinis ir īstas un tās sāpes ir īstas. No otras - vārdi ir brīžam bērnišķīgi naivi, īsti nepiederīgi nevienam vēsturiskam laikmetam un var nojaust, ka tie cilvēki, kas apdzied Saules dāvātos zelta seglus vai sudraba bruņas, nekad šādus dārgmetālus redzējuši nav.