Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot savu ekskursiju sviestroka pasaulē, esmu nokļuvis pie sūdiem. Nē, nopietni, ir tāda grupa "Sūdi", kura šogad pat uzstājās Positivus un to redzējošie apgalvo - labi uzstājās. Es gan jāatzīst, ka izvēlējos daudz mazāk alternatīvos Sound Poets, līdz ar to mana pazīšanās ar sūdiem pa īstam notiek tieši tagad.
Ja uz šādām grupām ko tādu var attiecināt, tad grupai "Sūdi" ir viens hits, bet šajā albumā to meklēt ir velti - tā ir dziesma "Tamburīns". Tieši tās iespaidā es arī sadūšojos un iekāpu šajos sūdos. Protams, es droši vien nevarētu būt sevišķi prasīgs pret "albumu", kuru iespējams lejupielādēt no lapas kuts.lv un par kuru nav pieejama pilnīgi nekāda informācija, izņemot mp3 failus. Proti, savā būtībā tas nav gluži albums, bet gan dažādu mēģinājumu ierakstu apkopojums, ko nez kāpēc kāds sadomājis nosaukt par albumu. Protams, varbūt tas patiešām ir iecerēts kā albums, bet pēc tāda neizklausās. Ja salīdzina ar iepriekšējās dienās klausītajiem "Zupski Rubin", tad "Sūdu" gadījumā man nepatīk tieši tas, ka tas neizklausās pēc kaut kā, ko kāds jebkad būtu domājis pabeigt un izdot. Jā, ir atsevišķas kompozīcijas, kuras ir vairāk nostrādātas - kā "Tundras zaķis kedās" vai "Savu dēlu saukšu par Jāni" (manā skatījumā - labākā dziesma šajā albumā). "Zupski Rubin" spēlētais savā būtībā ir eksperimentāls sviests, kamēr šis ir vienkārši sviests. Tas ir tāda stila sviests, ko man ir pat grūti klausīties, un tas jau ir nomācoši. Pārāk bieži man gribas spiest "skip" pogu, ja ņem vērā to, ka es neesmu šīs pogas spiedējs. Tas, protams, ir sviests, bet tā vien šķiet, ka tas nav sviests manā gaumē, un tas ir būtiski - varbūt tas ir tikai sviesta izstrādājums.
Dažas šī albuma dziesmas:
Savu dēlu saukšu par Jāni
Sunis
Dzīves jēgu meklējot