Koncerts Valmierā, Pauku priedēs
Vai es esmu "Prāta vētras" fans? Droši vien - neesmu gan. Vienlaikus man nākas atzīt - nav gluži tā, ka tā pilnīgas nejaušības rezultātā jau visai daudzus gadus ir neapšaubāmi populārākā pašmāju grupa. Protams, zinātājs teiks, ka vienlaikus viņi nav labākā grupa - jo "Skyforger", "Iļģi", "Pienvedēja piedzīvojumi", "Instrumenti" vai "Z-Scars" ir pārāki itin visā. Tomēr kvalitāti izmērīt ir pagrūti, kamēr cilvēku skaitu, kas apmeklē vienas vai otras grupas koncertus, daudz vieglāk. Tīri statusa ziņā PV ir līdzīgi kā bītli sešdesmitajos Lielbritānijā, protams, samazinātā mērogā un kvalitātē. Līdz ar to uz Prāta vētras koncertu es personīgi devos nevis tālab, ka esmu cienītājs, bet tālab, ka man patīk būt lietas kursā. Kāpēc tieši Valmierā? Tāpēc ka koncerts piektdienas vakarā paredz vēl divas brīvdienas, ar iespēju doties drusku tālākā izbraucienā nekā uz "Spici".
Tā kā bijām palaiduši garām informāciju par to, ka Valmieras šoseja šovasar nav īsti braucama, Valmierā mēs ieradāmies ievērojami vēlāk, nekā bijām cerējuši - jau pēc "The Sound Poets" uzstāšanās beigām. Tā Liene jau otro reizi šo grupu neredzēja (iepriekš viņai angīnas dēļ aizgāja garām viņu uzstāšanās Positivusā), līdz ar to cerības tagad ir uz Kalnciema ielas kvartālu, kur šī grupa būšot 23.augustā. It kā trīs lietas esot labas, tad nu redzēs. Lai kompensētu uzstāšanās nokavēšanu, nopirkām grupas albumu un singlu.
Tad jau visai drīz uz skatuves parādījās arī Kaupers un blice. Koncertā daudz tika spēlētas jaunā albuma dziesmas, kuras jāatzīst, man ir visai vāji zināmas - daudz reizes šis ieraksts klausīts nav, un arī sākotnējā reakcija nav gluži tik liels "wow". Vispār - es neesmu pārliecināts, ka man patīk tas ceļš, kuru Prāta vētra tagad iet - it īpaši tas attiecas uz visai smago elektronisko pusi koncertā, kurā ieskanējās arī amfetamīnus cienošo jauniešu naktsklubiem tipiskas notis, bet man patīk tas, ka PV cenšas attīstīties, mainīties, nevis tikai stagnē un pārtiek no tā, ka "Renārs ir tik smukiņš".
Valmieras publika gan jāatzīst, ka bija visai kokaina, par spīti tam, ka "strādāt ar publiku" Kaupers prot vienkārši lieliski, un jo īpaši labi viņš mācēja likt lietā valmierieša Māra Štromberga nupat izcīnīto zeltu Olimpiskajās spēlēs, kas kūtros tautiešus drusku iekustināja. Jā, man patika arī tas, ka tādā neapstrīdami latviskā pilsētā kā Valmiera PV nekautrējās no tā, ka viņiem ir dziesmas arī krievu valodā, un pat skatītāji visai labi dziedāja līdz gan "Скользкие улицы", gan "На заре".
Vispār, kas attiecas uz koncerta norisi - te varētu izplūst slavināšanas vārdos, ja vien man būtu raksturīgi jebko slavēt. Lai nu ko - bet garlaikoties šajā koncertā noteikti nevarēja, daudzi lielāki un mazāki knifiņi bija atstrādāti teju līdz perfekcijai.
Līdz ar to vienīgais, par ko es kā normāls īdētājs varētu pagausties, ir tas, ka man ne tik ļoti patīk jaunās dziesmas, lai es tās gribētu dzirdēt koncertā lielos daudzumos. No otras - nez, vai Prāta vētra gribētu līdzīgi kā kaut kādi Deep Purple 40 gadu garumā vairākas reizes nedēļā spēlēt "Lidmašīnas" un "Starp divām saulēm", vai arī kā AC/DC rakstīt arvien jaunas dziesmas uz tiem pašiem trīs akordiem (lai gan, protams, AC/DC gadījumā nekādi pārmetumi nav izsakāmi, jo viņiem sanāk).
Taču tīri kā muzikāli izklaidējošs pasākums šis koncerts bija ļoti labs - ar tērpiem, jokiem un labām emocijām, jo, kā teikt, "Mums tak ir zelts, un arī Bronza"!
Tā kā bijām palaiduši garām informāciju par to, ka Valmieras šoseja šovasar nav īsti braucama, Valmierā mēs ieradāmies ievērojami vēlāk, nekā bijām cerējuši - jau pēc "The Sound Poets" uzstāšanās beigām. Tā Liene jau otro reizi šo grupu neredzēja (iepriekš viņai angīnas dēļ aizgāja garām viņu uzstāšanās Positivusā), līdz ar to cerības tagad ir uz Kalnciema ielas kvartālu, kur šī grupa būšot 23.augustā. It kā trīs lietas esot labas, tad nu redzēs. Lai kompensētu uzstāšanās nokavēšanu, nopirkām grupas albumu un singlu.
Tad jau visai drīz uz skatuves parādījās arī Kaupers un blice. Koncertā daudz tika spēlētas jaunā albuma dziesmas, kuras jāatzīst, man ir visai vāji zināmas - daudz reizes šis ieraksts klausīts nav, un arī sākotnējā reakcija nav gluži tik liels "wow". Vispār - es neesmu pārliecināts, ka man patīk tas ceļš, kuru Prāta vētra tagad iet - it īpaši tas attiecas uz visai smago elektronisko pusi koncertā, kurā ieskanējās arī amfetamīnus cienošo jauniešu naktsklubiem tipiskas notis, bet man patīk tas, ka PV cenšas attīstīties, mainīties, nevis tikai stagnē un pārtiek no tā, ka "Renārs ir tik smukiņš".
Valmieras publika gan jāatzīst, ka bija visai kokaina, par spīti tam, ka "strādāt ar publiku" Kaupers prot vienkārši lieliski, un jo īpaši labi viņš mācēja likt lietā valmierieša Māra Štromberga nupat izcīnīto zeltu Olimpiskajās spēlēs, kas kūtros tautiešus drusku iekustināja. Jā, man patika arī tas, ka tādā neapstrīdami latviskā pilsētā kā Valmiera PV nekautrējās no tā, ka viņiem ir dziesmas arī krievu valodā, un pat skatītāji visai labi dziedāja līdz gan "Скользкие улицы", gan "На заре".
Vispār, kas attiecas uz koncerta norisi - te varētu izplūst slavināšanas vārdos, ja vien man būtu raksturīgi jebko slavēt. Lai nu ko - bet garlaikoties šajā koncertā noteikti nevarēja, daudzi lielāki un mazāki knifiņi bija atstrādāti teju līdz perfekcijai.
Līdz ar to vienīgais, par ko es kā normāls īdētājs varētu pagausties, ir tas, ka man ne tik ļoti patīk jaunās dziesmas, lai es tās gribētu dzirdēt koncertā lielos daudzumos. No otras - nez, vai Prāta vētra gribētu līdzīgi kā kaut kādi Deep Purple 40 gadu garumā vairākas reizes nedēļā spēlēt "Lidmašīnas" un "Starp divām saulēm", vai arī kā AC/DC rakstīt arvien jaunas dziesmas uz tiem pašiem trīs akordiem (lai gan, protams, AC/DC gadījumā nekādi pārmetumi nav izsakāmi, jo viņiem sanāk).
Taču tīri kā muzikāli izklaidējošs pasākums šis koncerts bija ļoti labs - ar tērpiem, jokiem un labām emocijām, jo, kā teikt, "Mums tak ir zelts, un arī Bronza"!
2012-08-10
comments powered by Disqus