Kazhes pierakstu burtnīca

Reizēm es mēdzu dzīvot mucā, kā rezultātā palaižu garām aktualitātes. Tā tikai pirms pāris nedēļām es pirmo reizi noskatījos skandalozo video, kas kļuva par iemeslu Pussy Riot notiesāšanai, tikai nesen uzzināju, kas tas tāds - Vilis Lācītis - un arī grupa "The Sound Poets" līdz šī gada Positivus festivālam man bija tukša skaņa. Vai vismaz - gandrīz tukša, es zināju, ka grupa agrāk dēvējās par Smaragda pilsētas burvjiem un ka tajā spēlē viena Lienes kolēģa brālis, kurš plašākām masām ir pazīstams ar to, ka viņš nav Prāta vētras dalībnieks (kā man patīk šādas teikumu konstrukcijas!). Taču pēc kā viņi izklausās - es tiešām nezināju. Un tad es Salacgrīvā "skaņas dzejniekus" (vai "normālos dzejniekus", atkarībā no tā, kā interpretē) izvēlējos pār Demjenu Raisu un vēlāk savu izvēli atzinu par labu esam. Nākamo reizi mums bija paredzēts viņus redzēt kā iesildītājus Prāta vētras Valmieras koncertā, taču šosejas remontdarbu dēļ ieradāmies par vēlu, Poeti bija jau beiguši spēlēt un kompensācijai iegādājāmies abus pieejamos viņu diskus - šo albumu un EP ar jaunākajiem singliem.
Sākšu ar slikto - dzejdariem noteikti būtu nācis par labu kāds čalis ar perfektu angļu valodu, jo dziesmu tekstos ir visai daudz fušieru, it īpaši - kas attiecas uz noteikto un nenoteikto artikulu lietošanu, turklāt vairumā gadījumu pareizs artikuls nebūtu pat radījis problēmas ar ritmiku, vienkārši skanētu mazāk griezīgi. Vienlaikus man nav nekādu iebildumu pret to, kā tas čalis dzied - katrā ziņā viņš angliski izklausās labāk nekā Kaupers, taču nenoliedzami latviskās dziesmas ir spēcīgākas. Protams, ir te līdzība ar Coldplay, bet tas pats par sevi nav nekas slikts, turklāt man personīgi šie patīk labāk kā Krisa Mārtina banda. Katrā ziņā neesmu ne uz pusi tik stilīgs, lai varētu šos kritizēt kā sviesta cibas iemītnieki. Manuprāt - visai laba grupa, jā, diezgan popsīga, bet arī tādai mūzikai ir tiesības uz pastāvēšanu, ne tikai PND un līdzīgajiem. Mašīnā disks skanējis jau gana daudz reižu, pagaidām neapnīk. Tātad ir ok.