Koncerts Kalciema kvartālā
Reku šeku - trešajā piegājienā arī Liene Sound Poets ieraudzīja, un bija sajūsmā. Ko principā varēja arī gaidīt.
Līdz ar to es būšu tas, kam tiks tas gods pakurnēt un būt mūžīgajam latvietim neapmierinātajam. Tomēr sākšu ar labo - noteikti labi sanāca, ka "dzejniekus" neredzējām kā PV iesildītājus Valmierā - iesildītājiem vispār būt ir grūti, bet pirms prātvētriešiem Latvijā - droši vien teju pašnāvnieciski, jo neviens jau tevi redzēt negrib un tikai gaida, kad tu novāksies nost no skatuves, lai varētu dziedāt līdzi "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" un "Online" (vai arī kādas jēdzīgākas PV dziesmas). Tās 30 minūtes, ko Aišpurs un ko bija skatāmi PV tūrē, gan jau bija vērtīgas viņiem atpazīstamības veidošanai, bet kā koncertu sajūta - diez vai kas diži izcils. Pilnīgi noteikti man labāk patīk variants būt tādu skatītāju vidū, kuri ir nākuši uz konkrēto grupu, nevis uz citu.
Diemžēl, Kalnciema kvartāls tikai nosacīti ir tāda vieta, kur cilvēki nāk skatīties to grupu, kura redzama uz skatuves. Iespējams, esmu nīgrais tipāžs, bet vakardienas koncerta pirmajā daļā mani smagi tracināja kādas četras meitenes, kas tieši aiz mums vārījās vienā vārīšanā un kā jau īstas koncertu apmeklēšanas profesionāles skatuves virzienā īsti neskatījās. Un arī vēlāk - nu nebija man tās sajūtas, ka šī publika bija nākusi skatīties Sound Poets - cilvēki uz Kalnciema kvartālu pa lielam iet, lai socializētos, iečekotos foursquare, ieēstu šašliku, iedzertu vīnu un darītu jebko citu, kā vien klausītos mūziku. Liene apgalvo, ka skatītāji dziedāja līdzi "Kalniem pāri", taču, manuprāt, zemāk redzamajā video no šī gada Positivus var redzēt īstu Sound Poets koncerta publiku:
Kamēr Kalnciema ielā bija... labākajā gadījumā remdeni fruktiņi. Manuprāt, turienes atmosfēru vislabāk raksturoja brīdis, kad grupa atgriezās uz skatuves, lai nospēlētu vēl vienu dziesmu, bet tas īpaši nesatrauca cilvēkus, kas līdz tam bija stāvējuši pirmajās rindās pie pašas skatuves, doties no koncerta norises vietas prom.
Šķiet, ka šajā ziņā man nepatīk bezmaksas koncerti - ja tu esi kaut vai kaut ko simbolisku samaksājis par ieeju, kaut zemapziņas līmenī tev būs vēlme saņemt kaut ko pretī par savu naudu un šādā veidā tiek atfiltrēta vismaz daļa no tiem, kurus krieviski sauc "зеваки".
Un es apgalvotu, ka šāda pati publikas aktivitāte būtu, ja Kalnciema ielā uzstātos kaut vai Red Hot Chili Peppers vai U2 - tas ne mazākajā mērā nav pārmetums Sound Poets, ka viņi nebūtu bijuši vakar gana labi. Viņi bija labi, bet šī vienkārši nav īstā vieta, kur gūt koncerta sajūtas.
Līdz ar to es būšu tas, kam tiks tas gods pakurnēt un būt mūžīgajam latvietim neapmierinātajam. Tomēr sākšu ar labo - noteikti labi sanāca, ka "dzejniekus" neredzējām kā PV iesildītājus Valmierā - iesildītājiem vispār būt ir grūti, bet pirms prātvētriešiem Latvijā - droši vien teju pašnāvnieciski, jo neviens jau tevi redzēt negrib un tikai gaida, kad tu novāksies nost no skatuves, lai varētu dziedāt līdzi "Brīvdienas nav manas laimīgās dienas" un "Online" (vai arī kādas jēdzīgākas PV dziesmas). Tās 30 minūtes, ko Aišpurs un ko bija skatāmi PV tūrē, gan jau bija vērtīgas viņiem atpazīstamības veidošanai, bet kā koncertu sajūta - diez vai kas diži izcils. Pilnīgi noteikti man labāk patīk variants būt tādu skatītāju vidū, kuri ir nākuši uz konkrēto grupu, nevis uz citu.
Diemžēl, Kalnciema kvartāls tikai nosacīti ir tāda vieta, kur cilvēki nāk skatīties to grupu, kura redzama uz skatuves. Iespējams, esmu nīgrais tipāžs, bet vakardienas koncerta pirmajā daļā mani smagi tracināja kādas četras meitenes, kas tieši aiz mums vārījās vienā vārīšanā un kā jau īstas koncertu apmeklēšanas profesionāles skatuves virzienā īsti neskatījās. Un arī vēlāk - nu nebija man tās sajūtas, ka šī publika bija nākusi skatīties Sound Poets - cilvēki uz Kalnciema kvartālu pa lielam iet, lai socializētos, iečekotos foursquare, ieēstu šašliku, iedzertu vīnu un darītu jebko citu, kā vien klausītos mūziku. Liene apgalvo, ka skatītāji dziedāja līdzi "Kalniem pāri", taču, manuprāt, zemāk redzamajā video no šī gada Positivus var redzēt īstu Sound Poets koncerta publiku:
Kamēr Kalnciema ielā bija... labākajā gadījumā remdeni fruktiņi. Manuprāt, turienes atmosfēru vislabāk raksturoja brīdis, kad grupa atgriezās uz skatuves, lai nospēlētu vēl vienu dziesmu, bet tas īpaši nesatrauca cilvēkus, kas līdz tam bija stāvējuši pirmajās rindās pie pašas skatuves, doties no koncerta norises vietas prom.
Šķiet, ka šajā ziņā man nepatīk bezmaksas koncerti - ja tu esi kaut vai kaut ko simbolisku samaksājis par ieeju, kaut zemapziņas līmenī tev būs vēlme saņemt kaut ko pretī par savu naudu un šādā veidā tiek atfiltrēta vismaz daļa no tiem, kurus krieviski sauc "зеваки".
Un es apgalvotu, ka šāda pati publikas aktivitāte būtu, ja Kalnciema ielā uzstātos kaut vai Red Hot Chili Peppers vai U2 - tas ne mazākajā mērā nav pārmetums Sound Poets, ka viņi nebūtu bijuši vakar gana labi. Viņi bija labi, bet šī vienkārši nav īstā vieta, kur gūt koncerta sajūtas.
2012-08-23
comments powered by Disqus