Frankenweenie
"Frankenweenie" ir Timam Bērtonam ļoti īpaša filma, tā varētu domāt. Kālab tā varētu domāt? Tālab, ka šī filma bija viņa pēdējais darbs pirms kļūšanas par pilnmetrāžas kino režisoru, un 2012.gadā, teju 30 gadus pēc oriģinālā "Frankenweenie" iznākšanas Bērtons ir atgriezies pie šīs filmas. Ar to vien atšķirību, ka vecā filma ir aktierfilma, kamēr jaunā - animācijas. Kad man radīsies iespēja noskatīties jauno filmu, vēl nezinu, tālab noskatījāmies veco.
Filmas nosaukums gan patiesībā ir nedaudz maldinošs - tā liek domāt, ka Frankenšteina briesmonis šajā filmā būs atdzīvināts taksis, taču patiesībā tas ir bulterjers. Nezinu, kādu zāli Bērtons pīpēja, ja viņam bulterjers šķita līdzīgs cīsiņam. Pozitīvais gan ir tas, ka taksis šajā filmā tomēr parādās, lai arī uz visai īsu laiku, turklāt takša vārds ir Raimonds.
Īsumā filmas sižets ir šāds: puisēna suni Spārkiju notriec automašīna. Puisēns pārdzīvo. Skolā viņam tiek demonstrēts eksperiments ar beigtu vardi un elektrošoku. Nez, vai mūsdienās skolās joprojām tiek elektrificēta varde? Manā skolā šķiet tādas nebija, bet vienlaikus - mums skolā pat sporta zālē virves nebija, jo skola nebija tik bieza. Tātad, puisēnam šī varde rada domu ar elektrību atdzīvināt beigto suni. Tā viņš arī izdara. Taču neizprotamu iemeslu dēļ suns šausmīgi pārbiedē visus kaimiņus, kas padomā, ka jaukais šunelis ir briesmonis.
Ja ievēro to, ka šī filma tika radīta Disneja studijā ar domu, ka tā būs filma bērniem, kaut kas tur sagāja drusku greizi. Vienlaikus - īsti par filmu pieaugušajiem es to arī nenosauktu. Kaut kādā mērā tā ir parodija par Frankenšteinu. Kaut kādā - variācija par šo tēmu. Kopumā gan, manuprāt, tas ir viens no mazāk aizraujošajiem Bērtona projektiem - pārmērīgi viņu šeit saista studijas uzliktie groži. Un ja ievēro to, ka viņa filmas nekad nav izcēlušās ar sevišķi dziļu saturisko pusi, bet vizuāli viņš šeit ir ierobežots droši vien galvenokārt minimālā budžetā, es nekādi nevaru būt viens no šīs filmas apjūsmotājiem.
Filmas nosaukums gan patiesībā ir nedaudz maldinošs - tā liek domāt, ka Frankenšteina briesmonis šajā filmā būs atdzīvināts taksis, taču patiesībā tas ir bulterjers. Nezinu, kādu zāli Bērtons pīpēja, ja viņam bulterjers šķita līdzīgs cīsiņam. Pozitīvais gan ir tas, ka taksis šajā filmā tomēr parādās, lai arī uz visai īsu laiku, turklāt takša vārds ir Raimonds.
Īsumā filmas sižets ir šāds: puisēna suni Spārkiju notriec automašīna. Puisēns pārdzīvo. Skolā viņam tiek demonstrēts eksperiments ar beigtu vardi un elektrošoku. Nez, vai mūsdienās skolās joprojām tiek elektrificēta varde? Manā skolā šķiet tādas nebija, bet vienlaikus - mums skolā pat sporta zālē virves nebija, jo skola nebija tik bieza. Tātad, puisēnam šī varde rada domu ar elektrību atdzīvināt beigto suni. Tā viņš arī izdara. Taču neizprotamu iemeslu dēļ suns šausmīgi pārbiedē visus kaimiņus, kas padomā, ka jaukais šunelis ir briesmonis.
Ja ievēro to, ka šī filma tika radīta Disneja studijā ar domu, ka tā būs filma bērniem, kaut kas tur sagāja drusku greizi. Vienlaikus - īsti par filmu pieaugušajiem es to arī nenosauktu. Kaut kādā mērā tā ir parodija par Frankenšteinu. Kaut kādā - variācija par šo tēmu. Kopumā gan, manuprāt, tas ir viens no mazāk aizraujošajiem Bērtona projektiem - pārmērīgi viņu šeit saista studijas uzliktie groži. Un ja ievēro to, ka viņa filmas nekad nav izcēlušās ar sevišķi dziļu saturisko pusi, bet vizuāli viņš šeit ir ierobežots droši vien galvenokārt minimālā budžetā, es nekādi nevaru būt viens no šīs filmas apjūsmotājiem.
2012-10-04
comments powered by Disqus