The Odd Job
Greims Čepmens bija galvenā zvaigzne Monty Python pilnmetrāžas filmās, taču ārpus tām jāatzīst, ka viņa karjerā pēc Lidojošā cirka izjukšanas bija visai skumja un varbūt pat traģiska.
Kamēr Eriks Aidls kļuva bagāts, taisot vienu bezvērtīgu plaģiātu pēc otra, bet Maikls Peilins kļuva bagāts, apceļojot pasauli, tikām Terijs Džonss sāka vadīt TV raidījumus par vēsturi un laiku pa laikam uzrakstīt kādu satīrisku rakstu vai grāmatu, Džons Klīzs pamanījās kļūt ja ne gluži par megazvaigzni, tad visai atpazīstamu seju Holivudā, bet Terijs Giljems radīja veselu virkni izcilu filmu kā režisors, Greims Čepmens tā pa lielam veica "gadījuma darbus". Aptuveni tādus kā šī visai nožēlojamā filma. Līdz ar to droši vien arī viņa pāragrā nāve bija savā ziņā loģiska - pārāk pakļāvīgs dažādām vājībām, Čepmens nebija piemērots dzīvei ārpus lidojošā cirka.
Neko daudz no šīs filmas negaidīju, taču tā izrādījās vēl par kārtu sliktāka, nekā to varētu gaidīt. Tās galvenais varonis ir salīdzinoši normāls dīkdienis, no kura aiziet sieva, kā rezultātā viņš iegrimst depresijā un mēģina izdarīt pašnāvību. Taču tam viņam drusku pietrūkst dūšas, tālab viņš noalgo kaut kādu dīvaini, kas strādā gadījuma darbus, lai tas viņu piepeši nogalina. Taču tad sieva atgriežas un varonim ir nepieciešams kaut kādā nebūt veidā apturēt trako slepkavnieku, kurš pamanās pa ceļam nogalināt teju pusi Londonas.
Tam visam nebūtu ne vainas, ja vismaz reizēm šajā filmā varētu pasmieties. Taču nevar. Labākajos brīžos tā ir nesmieklīga, sliktākajos - neizturami stulba, teju vai TV ziepeņu kvalitātē. Kaut cik smieklīga ir (ar lielu piespiešanos) aina, kur no varoņa dodas prom sieva un viņš mēģina noskaidrot, kas tieši viņā nav kārtībā, bet tālāk kļūst arvien drūmāk. Pat neveiksmīgākajos Monty Python skečos personāži bija ticamāki nekā šajā filmā, aktierspēle - mazāk samākslota un visa atmosfēra - dzīvelīgāka. Pēc jebkuriem standartiem - katastrofa, ne filma.
Kamēr Eriks Aidls kļuva bagāts, taisot vienu bezvērtīgu plaģiātu pēc otra, bet Maikls Peilins kļuva bagāts, apceļojot pasauli, tikām Terijs Džonss sāka vadīt TV raidījumus par vēsturi un laiku pa laikam uzrakstīt kādu satīrisku rakstu vai grāmatu, Džons Klīzs pamanījās kļūt ja ne gluži par megazvaigzni, tad visai atpazīstamu seju Holivudā, bet Terijs Giljems radīja veselu virkni izcilu filmu kā režisors, Greims Čepmens tā pa lielam veica "gadījuma darbus". Aptuveni tādus kā šī visai nožēlojamā filma. Līdz ar to droši vien arī viņa pāragrā nāve bija savā ziņā loģiska - pārāk pakļāvīgs dažādām vājībām, Čepmens nebija piemērots dzīvei ārpus lidojošā cirka.
Neko daudz no šīs filmas negaidīju, taču tā izrādījās vēl par kārtu sliktāka, nekā to varētu gaidīt. Tās galvenais varonis ir salīdzinoši normāls dīkdienis, no kura aiziet sieva, kā rezultātā viņš iegrimst depresijā un mēģina izdarīt pašnāvību. Taču tam viņam drusku pietrūkst dūšas, tālab viņš noalgo kaut kādu dīvaini, kas strādā gadījuma darbus, lai tas viņu piepeši nogalina. Taču tad sieva atgriežas un varonim ir nepieciešams kaut kādā nebūt veidā apturēt trako slepkavnieku, kurš pamanās pa ceļam nogalināt teju pusi Londonas.
Tam visam nebūtu ne vainas, ja vismaz reizēm šajā filmā varētu pasmieties. Taču nevar. Labākajos brīžos tā ir nesmieklīga, sliktākajos - neizturami stulba, teju vai TV ziepeņu kvalitātē. Kaut cik smieklīga ir (ar lielu piespiešanos) aina, kur no varoņa dodas prom sieva un viņš mēģina noskaidrot, kas tieši viņā nav kārtībā, bet tālāk kļūst arvien drūmāk. Pat neveiksmīgākajos Monty Python skečos personāži bija ticamāki nekā šajā filmā, aktierspēle - mazāk samākslota un visa atmosfēra - dzīvelīgāka. Pēc jebkuriem standartiem - katastrofa, ne filma.
2012-10-09
comments powered by Disqus