A Handful of Dust
Nezinu, kā tas ir sanācis, ka neesmu lasījis Ivlina Vo romānu, kam pamatā ir šī filma. No otras puses - varbūt tā arī ir pareizi. Visā var saskatīt likumsakarības. Un man ļoti patīk izteikties mīklaini.
Tonijs Lāsts ir garlaicīga aristokrātijas atlieka. Vairāk par visu viņam rūp viņa dzimtas māja un paša labā slava. Sievai Brendai ar viņu kopā ir garlaicīgi. Toties viņai nav garlaicīgi ar Džonu Bīveru - tipisku "social climber", kurš kādu nedēļas nogali gandrīz neaicināts ierodas Lāsta dzimtas mājā Hettonā. Šī māja ir morāli novecojusi Viktorijas laika grandioza būve, kurai tās īpašnieks ir muļķīgā veidā pieķēries, aptuveni tikpat muļķīgā veidā kā viņš ir pieķēries Brendai.
Brenda izlemj pavadīt daudz laika Londonā kopā ar Bīveru, apgalvojot vīram, ka viņa studē ekonomiku. Tonijs tic, jo viņš neredz tālāk par savu degungalu. Tiktāl visi ir laimīgi, taču traģiska negadījuma rezultātā medībās iet bojā Brendas un Tonija vienīgais bērns - mazais Džons. Uzzinājusi no kāda drauga par Džona bojāeju, Brenda vispirms padomā, ka miris ir viņas mīļākais, bet tad nomierinās, uzzinājusi, ka tas ir tikai viņas dēls.
Tas tomēr kalpo viņai par motivāciju pavēstīt Tonijam, ka viņiem vajadzētu šķirties un ka viņai vajadzētu ĻOOOTI lielus alimentus, jo tādus pieprasa Bīvers, kuram ir augstas prasības. Sākotnēji Tonijs tam gandrīz piekrīt, bet beigās viņā pēkšņi pamostas kaut kas līdzīgs veselajam saprātam, viņš Brendu pasūta trīs mājas tālāk un dodas ekspedīcijā uz Brazīliju, kur gan viņš neņem sevišķi labu galu (kļūst par traka mulata gūstekni, būdams spiests visu savu turpmāko dzīvi skaļi lasīt priekšā Čārlza Dikensa grāmatas).
Ko vairāk man pastāstīt par šo filmu? Varbūt to, ka Kristinas Skotas Tomasas dēļ (tādas, kā viņa bija šīs filmas uzņemšanas laikā) ne viens vien Tonijs Lāsts darītu muļķības. Negribās man kaut kā pārmērīgi izvērst tēmu un meklēt paralēles - tas pat pēc maniem standartiem būtu stulbi. Filma laba, ar to varbūt arī beigsim?
Tonijs Lāsts ir garlaicīga aristokrātijas atlieka. Vairāk par visu viņam rūp viņa dzimtas māja un paša labā slava. Sievai Brendai ar viņu kopā ir garlaicīgi. Toties viņai nav garlaicīgi ar Džonu Bīveru - tipisku "social climber", kurš kādu nedēļas nogali gandrīz neaicināts ierodas Lāsta dzimtas mājā Hettonā. Šī māja ir morāli novecojusi Viktorijas laika grandioza būve, kurai tās īpašnieks ir muļķīgā veidā pieķēries, aptuveni tikpat muļķīgā veidā kā viņš ir pieķēries Brendai.
Brenda izlemj pavadīt daudz laika Londonā kopā ar Bīveru, apgalvojot vīram, ka viņa studē ekonomiku. Tonijs tic, jo viņš neredz tālāk par savu degungalu. Tiktāl visi ir laimīgi, taču traģiska negadījuma rezultātā medībās iet bojā Brendas un Tonija vienīgais bērns - mazais Džons. Uzzinājusi no kāda drauga par Džona bojāeju, Brenda vispirms padomā, ka miris ir viņas mīļākais, bet tad nomierinās, uzzinājusi, ka tas ir tikai viņas dēls.
Tas tomēr kalpo viņai par motivāciju pavēstīt Tonijam, ka viņiem vajadzētu šķirties un ka viņai vajadzētu ĻOOOTI lielus alimentus, jo tādus pieprasa Bīvers, kuram ir augstas prasības. Sākotnēji Tonijs tam gandrīz piekrīt, bet beigās viņā pēkšņi pamostas kaut kas līdzīgs veselajam saprātam, viņš Brendu pasūta trīs mājas tālāk un dodas ekspedīcijā uz Brazīliju, kur gan viņš neņem sevišķi labu galu (kļūst par traka mulata gūstekni, būdams spiests visu savu turpmāko dzīvi skaļi lasīt priekšā Čārlza Dikensa grāmatas).
Ko vairāk man pastāstīt par šo filmu? Varbūt to, ka Kristinas Skotas Tomasas dēļ (tādas, kā viņa bija šīs filmas uzņemšanas laikā) ne viens vien Tonijs Lāsts darītu muļķības. Negribās man kaut kā pārmērīgi izvērst tēmu un meklēt paralēles - tas pat pēc maniem standartiem būtu stulbi. Filma laba, ar to varbūt arī beigsim?
2013-03-21
comments powered by Disqus