Kazhes pierakstu burtnīca

Pirms kāda laika ievēroju, ka "Nabaklabā" uzstāsies leišu ansamblis - (pus)profesionāli AC/DC dziesmu izpildītāji. Tā kā esmu ja ne gluži liels, tad vismaz vidējs brāļu Jangu un kompānijas cienītājs, kuram nav līdz šim palaimējies slavenāko Austrālijas eksportu redzēt dzīvajā, mani ieinteresēja arī šāds "pakaļdarinājums". Vispār mana attieksme pret "tribute" grupām ir drīzāk pozitīva - jo reāli es saprotu, ka 2013.gada Braiens Džonsons ir tikpat mazā mērā 1980.gada Braiens Džonsons, kā tāds būtu, piemēram, kaut kāds lietuvietis. Proti, veco grupu dalībnieki paši tīri cilvēciski nav tie paši cilvēki, kas viņi bija pirms trīsdesmit un četrdesmit gadiem.
Tiesa, kad paklausījos dažus šo lietuviešu koncertierakstus, mana sajūsma noplaka. Šausmīgs akcents, draņķīga skaņa un nekādas AC/DC klātbūtnes. Tālab drīzāk domāju šo koncertu izlaist. Un tad vakar drusku pirms desmitiem vakarā pārdomāju - tomēr jāiet!
Tas pilnīgi noteikti bija pareizs lēmums. Pirmkārt, šī bija vispār pirmā reize, kad biju "Nabaklab" - tātad, jauna pieredze. Otrkārt, abas latviešu grupas (viena uzstājās pirms lietuviešiem, otra pēc) bija gana baudāmas. Treškārt, AC/DC Tribute izrādījās satriecoši labi. Nezinu, cik liels tur ir pašu konkrēto lietuviešu nopelns un cik - tajā, ka "Highway to Hell", "T.N.T.", "You Shook Me All Night Long", "Thunderstruck", "The Jack" un citi leģendārie AC/DC gabali ir tik sasodīti labi radīti, lai to pavadījumā ārdītos tā, kā es to parasti nemēdzu darīt. Taču pilnīgi noteikti reizēm ir vienkārši nepieciešams izslēgt savu nopietnā, korektā un iedomātā uzvalkā iestīvētā cilvēka tēlu un ļaut vaļu emocijām. Protams, noteikti ir daudz vienkāršāk "filtru" izslēgt, ielejot smadzenēs kādu spirtotu dziru, bet mans mērķis šobrīd ir panākt to pašu bez palīglīdzekļiem, kas ir mazliet sarežģītāk.
Kā lai arī nebūtu - vakars tika pavadīts vienkārši lieliski. Un visai droši paredzu, ka šī nebūs mana pēdējā vizīte "Nabaklab". Pārāk daudz skaistu meiteņu :)