The Hobbit: An Unexpected Journey
Ar "Hobitu" es iepazinos laikā, kad lasīt jau mācēju, bet noteikti ne sevišķi raiti. Šķiet, ka pirmo reizi šīs grāmatas saturu man vecāki lasīja priekšā, bet patiesībā tā īsti neatceros. Bet pilnīgi noteikti to lasīju atkal un atkal. Tai skaitā vienu reizi grāmatu izlasīju krievu valodā, kurā man šķita, ka varētu būt "pilnā versija", jo tas bija drusku nopietnāka paskata izdevums - pirkts Ukrainā un noformēts tā kā grāmata pieaugušajiem, nevis kā bērnu grāmata. Šķiet gan, ka nekādu atšķirību saturā nebija.
Esmu redzējis arī Hobita multfilmu, taču no tās neko neatceros, tas bija pārmērīgi sen, droši vien kaut kad deviņdesmito gadu vidū. Toties visai labi atceros datorspēli "The Hobbit".
Tiesa, ar manām trūcīgajām angļu valodas zināšanām (kādas gan vēl tās varēja būt 10-12 gadu vecumā, skolā kā pirmo svešvalodu apgūstot vēcu mēli?) neko daudz tajā izdarīt nevarēju, turklāt tolaik (93.-94.gadā) vispār biju pārāk jauns kvestiem, kur nu vēl gandrīz pilnībā tekstuāliem. Ja kas - tagad gan varētu būt pienācis tas laiks, kad varētu izspēlēt gan Hobitu, gan "Hitchhiker&39;s Guide to the Galaxy".
Tagad: par filmu. Mani pamatīgi pārsteidza apstāklis, ka ne tik ļoti apjomīgā grāmata (kādi 80% pirmās "Gredzenu pavēlnieka" daļas) tika sadalīta trīs filmās. Līdz ar to nebrīnījos par The Onion joku par 53 minūtes ilgu ainu, kurā Bilbo kravā somu.
Izrādījās gan, ka Džeksons tomēr ir turpinājis Tolkiena radīto stāstu holivudizāciju un eksistenciālu ainu ar džemperu meklēšanu filmā nav. Toties tajā ir ļoti daudz kauju, nesalīdzināmi vairāk nekā kopumā ļoti pozitīvajā grāmatā. Filma pati par sevi nav slikta - kārtīgs episks stāsts, briesmīgi orki, kareivīgi rūķi, iepīta virkne personāžu un notikumu, kuri grāmatā labākajā gadījumā ir pieminēti vienā teikumā. Sajūta ir tāda, ka viss ļoti labi līmējas kopā - Tolkiena saturs ar filmas saturu, nav tā, ka kaut kas būtu tieši nevietā, bet, protams, šī filma noskaņas ziņā nav ne mazākajā mērā līdzīga grāmatai. Viss ir pārāk liels, pārāk grandiozs, pārāk varens. Man patika, taču es droši vien labāk gribētu redzēt autentisku stāstu par hobitu.
Esmu redzējis arī Hobita multfilmu, taču no tās neko neatceros, tas bija pārmērīgi sen, droši vien kaut kad deviņdesmito gadu vidū. Toties visai labi atceros datorspēli "The Hobbit".
Tiesa, ar manām trūcīgajām angļu valodas zināšanām (kādas gan vēl tās varēja būt 10-12 gadu vecumā, skolā kā pirmo svešvalodu apgūstot vēcu mēli?) neko daudz tajā izdarīt nevarēju, turklāt tolaik (93.-94.gadā) vispār biju pārāk jauns kvestiem, kur nu vēl gandrīz pilnībā tekstuāliem. Ja kas - tagad gan varētu būt pienācis tas laiks, kad varētu izspēlēt gan Hobitu, gan "Hitchhiker&39;s Guide to the Galaxy".
Tagad: par filmu. Mani pamatīgi pārsteidza apstāklis, ka ne tik ļoti apjomīgā grāmata (kādi 80% pirmās "Gredzenu pavēlnieka" daļas) tika sadalīta trīs filmās. Līdz ar to nebrīnījos par The Onion joku par 53 minūtes ilgu ainu, kurā Bilbo kravā somu.
Izrādījās gan, ka Džeksons tomēr ir turpinājis Tolkiena radīto stāstu holivudizāciju un eksistenciālu ainu ar džemperu meklēšanu filmā nav. Toties tajā ir ļoti daudz kauju, nesalīdzināmi vairāk nekā kopumā ļoti pozitīvajā grāmatā. Filma pati par sevi nav slikta - kārtīgs episks stāsts, briesmīgi orki, kareivīgi rūķi, iepīta virkne personāžu un notikumu, kuri grāmatā labākajā gadījumā ir pieminēti vienā teikumā. Sajūta ir tāda, ka viss ļoti labi līmējas kopā - Tolkiena saturs ar filmas saturu, nav tā, ka kaut kas būtu tieši nevietā, bet, protams, šī filma noskaņas ziņā nav ne mazākajā mērā līdzīga grāmatai. Viss ir pārāk liels, pārāk grandiozs, pārāk varens. Man patika, taču es droši vien labāk gribētu redzēt autentisku stāstu par hobitu.
2013-01-08
comments powered by Disqus