Kazhes pierakstu burtnīca

Viesojoties Skotijā, noteikti gribēju aiziet uz kādu futbola spēli. Sākotnēji tēmēju uz kādu no lielajiem Glāsgovas klubiem, taču tikt uz Rangers nav tik viegli - nezinu, cik vispār biļešu uz ikdienas spēli Glāsgovā tiek piedāvāts cilvēkiem no malas, bet jau pāris stundas pēc biļešu tirdzniecības sākuma (sanāksmes dēļ nokavēju pašu sākumu) piedāvājumā nekā vairs nebija. Pēc tam patiesībā biju vispār atmetis futbola apmeklējuma iecerei ar roku, tomēr kārtības labad painteresējos, kas un kur mūsu ceļojuma laikā Skotijā spēlēs. Un izrādījās, ka Aberdīnā būs Skotijas Premjerlīgas spēle mūsu iebraukšanas dienā. Vispār biju gatavs futbola vietā izvēlēties pārgājienu gar piekrasti, bet šodien laikapstākļi nelutināja - baisi vējains, un Esterei vējš ļoti nepatīk, līdz ar to man tomēr radās iespēja apmeklēt futbola spēli.


Aberdeen F.C. mājas spēles aizvada Pittodrie stadionā, kura ietilpība ir nedaudz virs 20'000. Reizēm šajā stadionā spēles aizvada arī Skotijas izlase, lielākoties, protams, tās ir draudzības spēles, divreiz te viesojusies arī Igaunijas izlase. Uz spēli pret Premjerlīgā pēdējo vietu ieņemošo St. Johnstone stadions galīgi nebija pilns, bet atbilstoši oficiāliem datiem 13'272 līdzjutēji sanākuši bija. Ar auto noparkošanu sevišķi viegli negāja, beigās nosviedu to pļavā (līdzīgi kā daudzi citi futbola apmeklētāji), un tad jozu uz stadionu. Biļešu rindā nostāvēju 10 minūtes, apmēram tik arī nokavēju no spēles sākuma, varbūt drusku mazāk. Biļetes cena - ne pārmērīgi draudzīga, par 26 mārciņām tiku otrajā stāvā sektorā aiz vārtiem, bet vismaz centrā. Redzamība gan patiesībā bija itin laba, bet līdz laukumam, protams, tālu.

Pozitīvais, ko varu teikt par stadionu - iekļūšana un izkļūšana organizētas labi, bez jebkādas drūzmēšanās un trulas gaidīšanas - te tev nebūs kā "Skonto" jāgaida 10 minūtes, kamēr pāris tūkstoši cilvēku izkļūs ārā pa vienām vienīgām durvīm. Kāpnēs daudz dažādu zīmējumu, kuros attēloti Aberdeen FC jeb The Dons līdzjutēji un ne tikai. Zālāja kvalitāte arī šķita laba.


Mazāk laba varu teikt par pašu spēli - lai arī Aberdīnas komanda ir viena no nosacīti vadošajām Skotijā (īsti vadošas te, protams, ir tikai Celtic un Rangers), šosezon tās sniegums galīgi nav iedvesmojošs, un fanus par pozitīvi noskaņotiem nenosauksi. Var jau saprast - izstāšanās no Eiropas līgas ar 0:4 divu spēļu summā pret horvātu Rijeka par sasniegumu nav saucama. Jā, vispār Eiropā pēdējā laikā ar panākumiem Aberdīna lepoties nevar - tās ziedu laiki beidzās astoņdesmitajos gados, kad 1983. gadā tā ieguva Eiropas kausu ieguvēju kausu (finālā pārspējot Madrides Real!), bet šajā desmitgadē tā ne reizi eirokausos pat līdz grupu turnīram nav tikusi, toties divreiz smagi sasitusi komandas no Latvijas - 2016. gadā Ventspili, bet 2014. gadā - mistisko Rīgas "Daugavu" (pirms tam sauktu par "Jūrmalu"). Kamēr no Sendžonstonas neko dižu gaidīt nevarētu, bet mājinieku sniegums šodien galīgi nebija iedvesmojošs, jo īpaši otrajā puslaikā, kad patiesībā līgas pastarīši regulāro eirokausu dalībnieci vazāja pa laukumu un bija daudz tuvāk uzvarai nekā laukuma saimnieki. Tomēr - mazliet detalizētāk par spēli.

Spēles ievada daļa bija diezgan neizteiksmīga, taču pamazām Aberdeen sāka apliecināt favorītu statusu un vismaz nosacīti apdraudēt Sendžonstonas vārtus, vienā epizodē manā sektorā sēdošie skatītāji pat sajūsmā pielēca kājās, domājot, ka ir krituši vārti, tomēr nē - pārliktnis. Un pēc apmēram pusstundas spēles Aberdīna guva vārtus - tipiskā britu stilā pēc centrējuma ar sitienu ar galvu vārtus guva velsietis Raiens Hedžess. Vēl kādu brīdi Aberdīna turpināja dominēt, bet tad saņēma aukstu dušu - dažas minūtes pirms pārtraukuma viesu spēlētājs Maikls O'Halorans saņēma bumbu pilnīgi brīvs netālu no pretinieku soda laukuma tieši centrā, izdarīja brīvu sitienu, kuru mājinieku vārtsargam vajadzēja tvert, bet bumba glīti ielidoja vārtu stūrī, un sajūsmā kājās lēca viesu līdzjutēji.

Otrajā puslaikā Aberdīna kaut ko spēja izveidot tikai pāris standartsituāciju izspēlē, kamēr pārējā laikā viesi izskatījās labāk - mērķtiecīgāka saspēle, sakarīgas kombinācijas, kamēr mājinieki lielākoties bumbu pazaudēja tizli un neizteiksmīgi, Jāatzīmē, ka arī neskaitot zaudētos vārtus mājinieku vārtsargs Džo Lūiss nešķita diži pārliecinošs - viņš galīgi nešķita spējīgs uzsākt savējo uzbrukumus, bumbas bieži atdotot nekurienē, tikai vienu reizi viņš patiešām labi nospēlēja, lēcienā atvairot pretinieku raidījumu. Un arī viņa partneri nebija neko diži labāki, arī neviens uz maiņu nākušais futbolists nespēja saasināt spēli. Žēl, ka viesi laukumā neizlaida savā sastāvā esošo igauni Madis Vihmann (paņemts īrē no Tallinas Flora) - šķiet, ka savās divas pilnās spēlēs Skotijas Premjerlīgā viņš nebija radījis to labāku iespaidu un tagad kļuvis par pastāvīgu soliņa iemītnieku. Vienā epizodē uz spēles galvenais tiesnesis pat norādīja uz 11 metru atzīmi mājinieku vārtu virzienā, tomēr pēc konsultācijas ar līnijtiesnesi šo lēmumu atcēla (izrāviens bija labs, Aberdīnas aizsardzība nolažoja, bet kritiens laikam patiešām bija bez pārkāpuma, tā vismaz man izskatījās). Mājiniekiem vienīgā patiešām labā epizode bija soda sitiens pēdējās spēles minūtēs.

Vispār, kas attiecas uz spēles līmeni - nekā diži labāka par Latvijas Virslīgu tur nudien nebija, bet tā jau ir ilgtermiņa sajūta, ka skotu klubi, ja neskaita Glāzgovas milžus, patiesībā nav nekas īpašs, un galvenais pluss pret mūsmāju futbolu te ir apmeklētībā. Atmosfēra stadionā gan arī šodien nekāda dižā nebija - Aberdīnas fani šķita depresīvi un diezgan kūtri, neko daudz nedziedāja un diezgan bieži labāk varēja dzirdēt viesu sektoru. Taču nožēlojamākais spēles elements bija bumbu padevēji, kuri bija izcili lēni, un lielākoties pēc bumbas devās paši spēlētāji. Turklāt, lai būtu dīvaināk, spēlē tika izmantota tikai viena bumba, līdz ar to veidojās pauzes, kamēr tā vienīgā bumba tika nogādāta atkal laukumā.

Pēc spēles Internetā lasīju, ka Aberdīnas līdzjutēji šobrīd ir ļoti neapmierināti ar kluba vadību, kurai totāli trūkst ambīciju, kas pārsniegtu līmeni "jātiek šosezon atkal eirokausos", visi prasa trenera atstādināšanu, bet, kā šķiet, ārpus Twittera protesti šobrīd nenotiek.

Ā, un būtiska atšķirība no pavasarī apmeklētā futbola Bulgārijā - kamēr tur stadionā fani grauž saulespuķu sēklas, Skotijā viņi pārtiek no Haribo un Maoam konfektēm (jā, diezgan dīvaini). Tādi, lūk, mani iespaidi.