Āgenskalnā notikušas pirmās telpu drogaininga sacensības

2020-03-03

Janvāra beigās kādā namā Āgenskalnā ar oficiālo segvārdu "Suņu rietava" norisinājušās pirmās pusoficiālās sacensības kādā pagaidām visai mazzināmā orientēšanās sporta disciplīnā ar īpatnēju nosaukumu: drogainings. Par sacensību norisi ziņo specializētais laikraksts "Restorānvagons":

Vārds "drogaings" ir saliktenis, kas ir veidots no vārdiem "drogas" un "rogainings". Savukārt drogas ir nākušas no vecfranču valodas vārda "drogue", kas savukārt nozīmē "sausas mucas", kurās glabāja medicīniskos augus. Savukārt "rogainings" jeb "rogaine" radies no trīs cilvēku vārdiem, kas izdomāja šo konkrēto sporta veidu: Rods Filipss, Geila Deivisa un Nīls Filipss (līdz ar to korekti latviešu valodā to būtu saukt nevis par rogainingu vai rogaini, bet gan Rogeinī, bet ne par to ir stāsts). Idejiski koncepts par drogainingu ir sekojošs: tā ir orientēšanās, kur vispirms tu uzņem kādu halucionēgu vielu un pēc tam mēģini tikt ārā no telpas, kurā tu atrodies. Taču šādam sporta veidam būtu nopietnas problēmas ar atbilstību likumdošanai, līdz ar to tajā būtu grūti organizēt oficiālas sacensības, tāpēc reālās pasaules drogaininga doma ir tāda, ka tā ir orientēšanās telpā (teorētiski var arī ārā) "uz aklo", proti, izmantojot tikai tausti.

Āgenskalna drogaininga sacensību formāts bija sekojošs: dalībnieks var tik ilgi, cik pats vēlas, iepazīties ar distances karti, kurā norādītas kontrolpunktu atrašanās vietas, bet pirms došanās distancē viņam tiek uzlikta sejas maska (un uzvilkta ķivere), līdz ar to reālā punktu meklēšana notiek, vadoties pēc atmiņas un uz tausti. Kontrollapiņā dalībnieks atzīmējas visos kontrolpunktos pareizajā secībā un tad viņš var doties uz finišu. Lai dalībnieks distancē ievērotu noteikumus (un vienlaikus - neapskādētu pats sevi), distancē visu laiku klātesošs ir arī sacensību tiesnesis, kas vajadzības gadījumā dalībnieku informē, ja dalībnieks mēģina atzīmēties nepareizā kontrolpunktā vai arī ir tuvu tam, lai izsistu logu. Bija paredzēts arī īpašais risinājums gadījumā, ja dalībnieks nespēj atcerēties, kur ir nākamais punkts, vai arī saprast, kur atrodas viņš pats - tiesnesis var, neapturot distances laiku, izvest dalībnieku ārā no trases, lai dalībnieks varētu atkārtoti iepazīties ar karti un turpināt distanci (atkal, protams, ar aizsietām acīm). Distancē bija septiņi kontrolpunkti.

Jāatzīst, ka organizētājs bija gatavs tam, ka dalībniekiem distancē klāsies daudz grūtāk, nekā tas izrādījās realitātē. Protams, orientēšanās aklajā režīmā galīgi nav viegla padarīšana un pat tie dalībnieki, kuri uzrādīja visaugstvērtīgākos rezultātus, neiztika bez acīmredzamām (no tiesneša, kurš patiešām ar acīm redzēja, kas distancē notika) kļūdām, bet kopumā iegaumēt telpas plānu un punktu novietojumu izrādījās nebūt ne tik ļoti sarežģīts uzdevums. Patiesībā grūtākais lielai daļai dalībnieku bija sataustīt pāris kontrolpunktus, kur zīmodziņi, kuri bija jāspiež dalībnieka lapā, bija viltīgāk novietoti un līdz ar to grūtāk sataustāmi, kamēr nokļūšana pašos punktos dalībniekiem lielākoties padevās pat ļoti veikli.

Oficiālajā sacensību dienā distanci veica astoņi dalībnieki, kuri savā starpā tad arī sadalīja drogaininga godalgas (apbalvošanas ceremonija gan joprojām vēl nav notikusi). Vēl seši dalībnieki veica distanci ārpus oficiālā datuma, līdz ar to viņi nepiedalījās cīņā par medaļām, bet salīdzināt savu rezultātu ar citu dalībnieku sniegumu viņi tomēr varēja. Lūk, oficiālo sacensību rezultāti:

1. Gustavs 3:26
2. Baiba 5:08
3. Iveta 5:35
4. Mārtiņš 6:00
5. Edijs 6:26
6. Guna 6:55
7. Elīna 7:24
8. Ilze 8:13

Un pārējo dalībnieku uzrādītais laiks:
Raitis 4:05
Irbe 4:31
Arnis 4:38
Raimonds B. 4:49
Anita 5:23
Uģis 12:57

Kā redzams, ja visi dalībnieki būtu startējuši kopējā ieskaitē, Raitis un Irbe būtu tikuši pirmajā trijniekā. Tomēr iespaidīguma ziņā jāatzīst, ka Gustava rezultāts bija patiešām satriecošs - visus septiņus kontrolpunktus viņš bija atradis mazāk kā trīs minūšu laikā un vienīgais, kas konkurentiem deva vismaz kaut kādas iespējas viņu apsteigt, bija Gustava apmaldīšanās ceļā uz finišu, kur viņš pazaudēja ne mazāk kā 20 sekundes. Veicot testa distanci pēc sacensībām, organizētājs (Raimonds K.) ar visu to, ka viņš telpu pārzināja lieliski un pats bija izvietojis kontrolpunktus, ne tuvu nevarēja sacensties ar Gustava rezultātu, būdams pārāk piesardzīgs, pārvietojoties "aklajā" režīmā.

Kas vēl tika novērots šajās sacensībās - vairums dalībnieku distances veikšanas atvieglošanai, punktu meklēšanas procesā skaļi komentēja notiekošo, tādējādi droši vien sevi pašu nomierinot. Lieki teikt, ka skatīties to, kā cilvēks taustās gar sienu vai mēģina saprast, kas tas tāds par objektu - veļasmašīna - bija gaužām jautri, līdz ar to savā ziņā varētu teikt, ka šī orientēšanās sporta disciplīna varētu būt labs sports televīzijai. Bet, ja runā nopietni, tā droši vien galīgi nav peļams treniņš atmiņai, nodrošinot to, ka dalībnieki patiešām kārtīgi iepazīstas ar karti.

Paldies dalībniekiem un uz tikšanos nākamajās sacensībās! Un īpaša pateicība Anastasijai par karti.

Arī mūsu lasītājiem ir iespēja iepazīties ar karti un dažām fotogrāfijām ar dalībniekiem distancē: