Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinām ceļojumu pa Silīcija ielejas seriālu, sasniedzot tā ekvatoru. Šajā sezonā Pied Piper palaiž savu produktu tirgū un saskaras ar problēmām, kas pazīstamas katrai reālās pasaules kompānijai - cīņu par daily active users uzlabošanu, jo kāda jēga no daudz reģistrētiem lietotājiem, ja viņi nekad tavā platformā neatgriežas. Otra tēma - Ričarda nespēja samierināties ar to, ka viņš vairs nav Pied Piper izpilddirektors (un sekojoša atgriešanās šajā amatā) - atkal pilnīgi skaidra tēma.

Vienīgā kaitinošā sērija šajā sezonā ir tā, kurā Ričards mēģina uzsākt attiecības. Man ir ļoti grūti pieciest šī seriāla mēģinājumus iet romantiskas komēdijas virzienā, bet par laimi pārmērīgi daudz ar šo attīstības virzienu tas neaiziet un visa attiecību lieta beidzas ar visbūtiskākajām iespējamajām nesaskaņām: izrādās, ka Ričarda meitene izmanto speisus, nevis tabus, kas viņa skatījumā ir nepiedodams grēks. Tikmēr Bahmana kungs gandrīz izveido savu investīciju kompāniju un kļūst sabiedrībā cienījams, kamēr realitātē viņš piedzīvo totālu izgāšanos, taču vismaz ir uzrīkojis atmiņā paliekošu ballīti Alcatraz cietumā. Sezonas nobeigumā Pied Piper pilnīgi sačakarē savu reputāciju, jo atklājas, ka viņi ir algojuši filīpiešus, lai uzpūstu savu aktīvo lietotāju skaitu, kas nepavisam nepatīk investoriem un negaidītā kārtā par kompānijas jaunajiem īpašniekiem kļūst Ērlihs un "Lielgalvis".

Pamata secinājums: joprojām ir interesanti, jāskatās vien tālāk.