Kazhes pierakstu burtnīca

Alans Stivells jeb īstajā vārdā Alans Koševlū ir droši vien lielākā autoritāte mūsdienu pasaulē attiecībā uz tādi instrumentu kā ķeltu arfa. Jā - es vairāku dienu garumā klausos arfas ierakstus! Un kā gan citādi varētu būt - pēc hardcore pankiem Bad Religion pāreja uz klasiskās un tautas mūzikas sajaukumu, ko atspoguļo "Ķeltu arfas renesance" ir tikai dabiska.
Ieraksta pirmo pusi veido četras īsas kompozīcijas: "Ys", "Marv Montakalleg", "Extracts from Penllyn Manuscript of Harp Music" un "Eliz Iza", tikām visa otrā plates puse ir vienota (patiesībā - ne tik ļoti vienota) kompozīcija ar nosaukums "Gaeltacht", kur līdzās paša Stivella spēlētajai arfai parādās arī citi mūzikas instrumenti.
Nekā īsti daudz, ko par šo ierakstu pastāstīt man nav - tik vien tas, ka tas ir ļoti nomierinošs un pozitīvs, skaists un liegs, no tā var smelties pozitīvo enerģiju, lai varētu iet pa dzīves purvu tālāk un rakt sūdus (eh, nevaru iztikt bez kāda vulgārisma pat rakstot par kaut ko skaistu), atsevišķi šī ieraksta fragmenti strukturāli šķiet vairāk piederīgi rokmūzikas pasaulei, lai gan, protams, spēlēts viss tiek uz arfas, bet Gaeltacht noslēguma daļā spēlēto melodiju es varu ļoti dzīvi iztēloties arī kāda metāla ansambļa izpildījumā, tikai, protams, drusku skarbākā veidā, patiesībā Gaeltacht noslēgums ir tīri roķīgs, iesaistoties arī ģitārai (akustiskajai gan) un bungām.
Nezinu, vai man ir vēlme tuvāk iepazīties ar Stivella daiļradi (varbūt vienīgi interesē paklausīties kādus viņa ierakstus, kuros Stivells arī dzied, jo "Renesance" ir pilnīgi instrumentāls ieraksts), bet domāju, ka šis konkrētais ieraksts manā pleilistē turpmāk laiku pa laikam būs sastopams, jo ir dzīves situācijas, kurās tieši šāda mūzika ir ļoti vietā.