Eņģeļu purvs. Sirreāls gadījums
Grāmatā apvienoti divi savstarpēji nesaistīti teksti: scenārijs filmai par nacionālajiem partizāniem un luga krimiķa veidā. Jāatzīst, ka neko no Kolberga darbiem nebiju lasījis kopš pagājušās tūkstošgades, līdz ar to tēmai piegāju no baltas lapas un no nosacītām atmiņām, ka skolas laikos man viņa detektīvi tīri labi patika.
"Eņģeļu purva" darbība risinās Otrā pasaules kara beigās un pēckara gados, apstātot nelielas partizānu grupiņas un to notvert mēģinošo čekistu / okupantu aktīvistu dzīves. Kā jau vēsta anotācija - tas bija iecerēts kā scenārijs filmai, kura netika uzņemta, bet tā rezultātā vismaz iznāca grāmata. Ja kas - pasaules vēsturē ir itin daudz dažādu gadījumu, kad neuzņemtas filmas dēļ dienasgaismu ieraudzījis vien tai paredzētais blakusmateriāls. Izcilākais piemērs - "The Kinks" albums "Arthur (Or the Decline and Fall of the British Empire)" - viens no, manuprāt, visu laiku izcilākajiem rokmūzikas ierakstiem. Protams, "Eņģeļu purvam" vēl ir visas iespējas kādu dienu kļūt arī par filmu, bet, liekot roku uz sirds, es teiktu - neesmu drošs, ka tā būtu laba ideja.
Personāži "Eņģeļu purvā" nudien ir atbilstoši filmas vajadzībām - partizānu vidū ir:
1) patriotisks kalējs, kas vada grupiņu un kuram ir stingri principi un pārliecība par to, kas ir labs un kas ir slikts;
2) bijis latviešu leģiona virsnieks;
3) partizāniem pievienojies naivs vietējais čalis, kas daļēji pilda comic relief funkcijas;
4) mazliet šaubīgs jurists, kas vācu laikā darbojies policijas departamentā;
5) jauns leģionā bijis puisis ar apšaubāmu motivāciju;
6) pavedinoša jauna sieviete, kalēja krustmeita.
Sākotnēji partizāni cer tikt uz Zviedriju, bet atklājas, ka tas nav iespējams un tad nu notiek tas, kam ir jānotiek. Visas tradicionālās tēmas kā izsūtīšanas, holokausts, kolhozu dibināšana, komūnistu stulbums un tamlīdzīgi, tiek aktualizētas, nekādu pārsteigumu te nav (ieskaitot, protams, obligāto uzsvēršanu, ka latvieši Rumbulā žīdus nešāva un līdz ar to par šo traģēdiju nekādā mērā nav atbildīgi, lai arī jurists šādas tādas upuriem atņemtās mantas ir piesavinājies). Un otrā pusē visi ir totāli stulbeņi, bet uz masu, protams, partizānus paņem. Protams, iespējams, ka no šī materiāla varētu uzņemt tādu filmu, ko man nebūtu kauns skatīties, bet manai gaumei šis saturs ir pārāk klišejisks.
Par "Sirreālu gadījumu" mans viedoklis ir vēl skeptiskāks - tas ir stāsts par šaubīgu restorānu, šaubīgu no cietuma iznākušu tipu, kurš vairākas reizes apčakarē labticīgu lauķi un beigās šis tipāžs tomēr iet bojā. It kā tas viss ir paredzēts komiski, bet smieklīgi man nešķita, drīzāk kaitinoši. Un, kā uzskatu - ilgstoši atmiņā man šis saturs nepaliks, neko daudz pat rakstīt par to nav noskaņojuma.
Līdz ar to secinājums: bez šīs grāmatas lasīšanas droši var iztikt.
"Eņģeļu purva" darbība risinās Otrā pasaules kara beigās un pēckara gados, apstātot nelielas partizānu grupiņas un to notvert mēģinošo čekistu / okupantu aktīvistu dzīves. Kā jau vēsta anotācija - tas bija iecerēts kā scenārijs filmai, kura netika uzņemta, bet tā rezultātā vismaz iznāca grāmata. Ja kas - pasaules vēsturē ir itin daudz dažādu gadījumu, kad neuzņemtas filmas dēļ dienasgaismu ieraudzījis vien tai paredzētais blakusmateriāls. Izcilākais piemērs - "The Kinks" albums "Arthur (Or the Decline and Fall of the British Empire)" - viens no, manuprāt, visu laiku izcilākajiem rokmūzikas ierakstiem. Protams, "Eņģeļu purvam" vēl ir visas iespējas kādu dienu kļūt arī par filmu, bet, liekot roku uz sirds, es teiktu - neesmu drošs, ka tā būtu laba ideja.
Personāži "Eņģeļu purvā" nudien ir atbilstoši filmas vajadzībām - partizānu vidū ir:
1) patriotisks kalējs, kas vada grupiņu un kuram ir stingri principi un pārliecība par to, kas ir labs un kas ir slikts;
2) bijis latviešu leģiona virsnieks;
3) partizāniem pievienojies naivs vietējais čalis, kas daļēji pilda comic relief funkcijas;
4) mazliet šaubīgs jurists, kas vācu laikā darbojies policijas departamentā;
5) jauns leģionā bijis puisis ar apšaubāmu motivāciju;
6) pavedinoša jauna sieviete, kalēja krustmeita.
Sākotnēji partizāni cer tikt uz Zviedriju, bet atklājas, ka tas nav iespējams un tad nu notiek tas, kam ir jānotiek. Visas tradicionālās tēmas kā izsūtīšanas, holokausts, kolhozu dibināšana, komūnistu stulbums un tamlīdzīgi, tiek aktualizētas, nekādu pārsteigumu te nav (ieskaitot, protams, obligāto uzsvēršanu, ka latvieši Rumbulā žīdus nešāva un līdz ar to par šo traģēdiju nekādā mērā nav atbildīgi, lai arī jurists šādas tādas upuriem atņemtās mantas ir piesavinājies). Un otrā pusē visi ir totāli stulbeņi, bet uz masu, protams, partizānus paņem. Protams, iespējams, ka no šī materiāla varētu uzņemt tādu filmu, ko man nebūtu kauns skatīties, bet manai gaumei šis saturs ir pārāk klišejisks.
Par "Sirreālu gadījumu" mans viedoklis ir vēl skeptiskāks - tas ir stāsts par šaubīgu restorānu, šaubīgu no cietuma iznākušu tipu, kurš vairākas reizes apčakarē labticīgu lauķi un beigās šis tipāžs tomēr iet bojā. It kā tas viss ir paredzēts komiski, bet smieklīgi man nešķita, drīzāk kaitinoši. Un, kā uzskatu - ilgstoši atmiņā man šis saturs nepaliks, neko daudz pat rakstīt par to nav noskaņojuma.
Līdz ar to secinājums: bez šīs grāmatas lasīšanas droši var iztikt.
2016-11-04
comments powered by Disqus