Atvadas no Pilsētas medību sezonas
13.gada sezona. Komanda "Futbols" startēja jau sesto reizi (izlaists vienīgi gada pirmais posms), atkal bija sapulcēts Imantas posmā uzvarējušais dream team - fon_Schmitz, Shtox un Kazhe. Atšķirībā no visiem iepriekšējiem posmiem šoreiz pārvietošanās notika ar kājām.
Starts un finišs notika "Kaņepes kultūras centrā". Ierados tur jau ļoti laicīgi un biju mazliet pārsteigts, novērojot, ka liela daļa pasākuma dalībnieku bija tērpušies "pa sportiskam" - tā, it kā priekšā būtu kārtīgs skrējiens pa mežu, nevis pastaiga pa pilsētas centru. Es tikām biju domājis rāmi pastaigāt mētelī. Skatoties uz nopietnajiem sportistiem, mazliet sakautrējos un nolēmu trasē doties bez jakas. Tas noteikti bija prātīgs lēmums, jo lai nu par, ko bet par aukstumu trasē varēja neuztraukties, drīzāk otrādi.
Starta uzdevums šoreiz nebija grūts - tik vien kā no projektora atzīmēt uz papīra kartes doto kontrolpunktu atrašanās vietas (īpaši man tas nebija grūts, jo es nebiju tas, kas rakstīja). Tad metāmies ielās. Izrādījās, ka attālumi bija visai lieli - atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad ar riteņiem braucām, sevišķi neiespringstot, šoreiz iesvīst sanāca jau gandrīz pašā startā, citādi punkti krātos pavisam lēnām. Arī šādi negāja izcili ātri. Apmeklējamā zona - Vecrīga, Klusais centrs, teritorijas ap Brīvības ielu. Ar standarta punktiem viss bija kā parasti un tur nekādu īpašu piedzīvojumu nebija. Arī ar diviem uzdevumu punktiem ar fiksēto starta laiku viss bija labi - pie Raiņa pieminekļa Shtox demonstrēja savas spējas balansēšanā, kamēr Vērmanītī kopīgiem spēkiem visai ātri atšifrējām vēstījumu. Interesantāk bija ar Īpašajiem punktiem.
Shtox ļoti veiksmīgi atrisināja kādu uzdevumu, kuram pēc idejas būtu jābūt skaidram man un Šmicam kā slēpņotājiem ar stāžu. Vajadzēja dabūt keramikas krūzīti, to Šmics dabūja Jāņa sētā. Vēl vajadzēja uzfilmēt video, kur divi komandas dalībnieki ar dibeniem uzspridzina sarkanu balonu. Īstais video mums nesanāca diži iespaidīgs, taču varu piedāvāt jūsu uzmanībai iepriekšējo mēģinājumu, kurš neizdevās:
Un tad bija manas piecpadsmit sekundes strīkera slavas (vai pat mazāk): vajadzēja vienu fotogrāfiju uz soliņa, kur komandas dalībnieks apakšveļā sēdētu blakus cilvēkam, kas nav spēles dalībnieks. Pirmie uzrunātie cilvēki nebija ieinteresēti sadarboties (un nav brīnums - padzīvojis vīrietis randiņā ar jaunāku sievieti ne obligāti gribēs nokļūt fotogrāfijā ar puspliku mani), bet netālu esoša jauniešu kompānija gan iebildumus necēla. Rezultātā tapa šī fotogrāfija:
Finišā ieradāmies bez sevišķas steigas. Sagaidījām rezultātus, kas pavēstīja, ka šajā posmā "Futbols" finišēja otrajā vietā, vien pavisam nedaudz zaudējot uzvarētājiem, kuri bija pamanījušies noskriet par trim kilometriem vairāk kā mēs. Proti, efektivitāte mums bija līmenī. Un, neliegšos, bišķi jau ir prieks, ka lielu daļu "sportistu zeķubiksēs" apsteidzām. Izlozē par sezonas galveno balvu - pulsometra pulksteni - laime mums neuzsmaidīja, bet vismaz prieks par sadraudzības komandu "VeloSTIenis", kura pārstāve Baiba (līdzīgi kā Šmics - teju leģendāra persona slēpņošanas pasaulē) mājās devās ar jaunu termosu.
Bet "Futbolam" būs būt! Domājams, ka nākamajā sezonā mēs būsim vēl tikai stiprāki un atkal rajonu turēsim godam! (ja, protams, mani neizslēgs no komandas par nepiedienīgu ģērbšanos)