Auswärtsspiel – Die Toten Hosen in Ost-Berlin
Vācu televīzijas dokumentālā filma par Die Toten Hosen koncertiem Austrumberlīnē mani uzrunāja pirmkārt tādēļ, ka Arnis padalījās ar saiti uz to (tā vēl dažas dienas, līdz 28. novembrim, būs publiski pieejama resursā ardmediathek.de), bet otrkārt tālab, ka šī gada vasarā apmeklētajā grupas koncertā notika tās kopīga uzstāšanās ar grupas "Planlos" dalībniekiem, par kuriem gana daudz tiek stāstīts arī šajā filmā.
Faktoloģiskā puse te ir sekojoša: 1983. gadā tobrīd mazpazīstamā rietumvācu pankroka grupa "Die Toten Hosen" ar neizziņotu, neoficiālu un nelegālu koncertu uzstājās Austrumberlīnē (turklāt - baznīcā). Stāsts ir par grupu tolaik, par dzīvi abās Vācijās tolaik, par pankiem Rietumvācijā un Austrumvācijā. Sižetiski patiesībā filma neatklāj neko būtiski vairāk par tiem dažiem teikumiem, ko par šo koncertu no skatuves pastāstīja Campino, taču klāt tam nāk dokumentāli kadri gan no astoņdesmitajiem, gan no mūsdienām, intervijas ar dažādām iesaistījām personām un mūzikas ieraksti, tai skaitā - tādu "Die Toten Hosen", kurus patiešām citādāk kā par pankiem nosaukt nevarēja.
Filmas interesantākā daļa ir intervija ar kādu VDR drošības dienestu darbinieku, kurš tieši specializējās neformālā andergraunda apkarošanā. Sākumā ir šī nu jau galīgi nejaunā vīra paša stāstījums, bet tad - viņa konfrontācija ar Campino, kurā šis vīrs savu pozīciju skaidro aptuveni sekojoši: "Tāda tolaik bija kārtība, es biju daļa no sistēmas. Mūsu sistēma zaudēja, tāpēc es tagad skaitos sliktais, bet es tāds nejūtos." Kā izrādās, uz pasauli var skatīties arī šādi. Vēl filmā ir itin foršas zīmētas sekvences, atainojot lielākoties varoņu publisko un iekšējo tēlu (īpaši tas attiecas uz savu patieso dabu slēpt spiestajiem Austrumvācijas iedzīvotājiem). Skaidrs, ka šī filma nebūs interesanta tiem, kas neko daudz nezina par Die Toten Hosen (un vēl jo vairāk tiem, kas nevar šādu filmu skatīties vācu valodā), bet man tā patika visnotaļ labi, turklāt - kur vēl tu redzēsi DTH kā patiešām īstu "Opel-Gang". Un kontrasts starp "tad" un "tagad" arī spēcīgs. Kā arī beigas - koncerts tajā pašā baznīcā, DTH spēlējot "Planlos" sacerētu dziesmu, noslēdzot teju 40 gadus garu apli.
Faktoloģiskā puse te ir sekojoša: 1983. gadā tobrīd mazpazīstamā rietumvācu pankroka grupa "Die Toten Hosen" ar neizziņotu, neoficiālu un nelegālu koncertu uzstājās Austrumberlīnē (turklāt - baznīcā). Stāsts ir par grupu tolaik, par dzīvi abās Vācijās tolaik, par pankiem Rietumvācijā un Austrumvācijā. Sižetiski patiesībā filma neatklāj neko būtiski vairāk par tiem dažiem teikumiem, ko par šo koncertu no skatuves pastāstīja Campino, taču klāt tam nāk dokumentāli kadri gan no astoņdesmitajiem, gan no mūsdienām, intervijas ar dažādām iesaistījām personām un mūzikas ieraksti, tai skaitā - tādu "Die Toten Hosen", kurus patiešām citādāk kā par pankiem nosaukt nevarēja.
Filmas interesantākā daļa ir intervija ar kādu VDR drošības dienestu darbinieku, kurš tieši specializējās neformālā andergraunda apkarošanā. Sākumā ir šī nu jau galīgi nejaunā vīra paša stāstījums, bet tad - viņa konfrontācija ar Campino, kurā šis vīrs savu pozīciju skaidro aptuveni sekojoši: "Tāda tolaik bija kārtība, es biju daļa no sistēmas. Mūsu sistēma zaudēja, tāpēc es tagad skaitos sliktais, bet es tāds nejūtos." Kā izrādās, uz pasauli var skatīties arī šādi. Vēl filmā ir itin foršas zīmētas sekvences, atainojot lielākoties varoņu publisko un iekšējo tēlu (īpaši tas attiecas uz savu patieso dabu slēpt spiestajiem Austrumvācijas iedzīvotājiem). Skaidrs, ka šī filma nebūs interesanta tiem, kas neko daudz nezina par Die Toten Hosen (un vēl jo vairāk tiem, kas nevar šādu filmu skatīties vācu valodā), bet man tā patika visnotaļ labi, turklāt - kur vēl tu redzēsi DTH kā patiešām īstu "Opel-Gang". Un kontrasts starp "tad" un "tagad" arī spēcīgs. Kā arī beigas - koncerts tajā pašā baznīcā, DTH spēlējot "Planlos" sacerētu dziesmu, noslēdzot teju 40 gadus garu apli.
2022-11-23
comments powered by Disqus