How Could Hell Be Any Worse?

Brīdī, kad mani bija pārāk nomācis depresīvais Toms Veitss un gribējās kaut ko enerģiskāku, izvēle krita par labu pirmajam amerikāņu ietekmīgo hardcore panku "Bad Religion" albumam. Tikai pēc tā "iegādes" atklāju, ka pa lielam no vilka bēgot, biju iekritis lāča ķetnās.
Ieraksts, kura centrālais vadmotīvs ir tāds, ka neviena elle nevar būt sliktāka par dzīvi šai pasaulē, droši vien nav īstais, ar kuru uzlabot personīgo laimes indeksu. Pozitīvi gan ir tas, ka visai briesmīgais vēstījums ir ietērpts tādā normālā Dead Kennedys stila spērienā, ka tu tik ļoti varbūt arī neaizdomājies par to, par ko šī grupa dzied.
Tiesa, par laimi tā nedzied par tādām problēmām, kas mani tik ļoti varētu satraukt. Piemēram, dziesma "We&39;re only gonna die" nevēsta par to, ka neko citu kā nāvi tu šajā dzīvē nesasniegsi, bet patiesībā tās vēstījums ir "we&39;re only gonnna die from our arrogance", kas laikam nav manā gadījumā tā smagākā problēma.
Protams, citkārt identificēties ir vienkāršāk: "How can hell be any worse when life alone is such a curse? Fuck Armageddon! This is Hell!"
Nenoliedzami hardcore ir visai ierobežots muzikālais stils, līdz ar to Bad Religion puiši laikam tikai savā pirmajā albumā konsekventi pieturējās pie stila ierobežojumiem, jo lielos daudzumos šāda mūzika ir baismīgi vienveidīga, taču viņiem nenoliedzami bija talants un līdzīgi jau minētajiem Beigtajiem Kenedijiem viņi godam ir pelnījuši vietu pankroka zelta grāmatā (ja tāda eksistē). Turklāt ne kuras katras panku grupas dziedātājs līdzās savai visai anarhistiskajai muzikālajai darbībai ir kļuvis par augstskolas profesoru, kā tas ir Grega Graffina gadījumā. Tāpat vērts pieminēt, ka Bad Religion dziesmas šajā ierakstā lielākoties ir vienkāršas gan muzikāli, gan tekstuāli, bet jāatceras, ka grupas dalībniekiem vēl nebija ne 20 gadu, kad šis albums tapa, līdz ar to - visu cieņu!
2013-01-11
8.0
comments powered by Disqus