Baker Gurvitz Army
Kas ir Džindžers Beikers, to domājams, nevienam nevajag skaidrot. Ja tomēr vajag, tad te būtu viens vārds: Cream. Ja tas tev neko neizsaka, tad noklausies Toad. Ja joprojām tu neko nesaproti, tad žēl :) Īsā atbilde ir: Džindžers Beikers pamatoti tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem, ja ne pašu izcilāko rokmūzikas bundzinieku.
Jautājums, kas ir "Gurvitz", nav tik vienkārši atbildams. Brāļi Gurvici sešdesmito gadu beigās un septiņdesmto sākumā ar mainīgām sekmēm spēlēja vairākās grupās, reizēm sasniedzot pat tīri ciešamus komerciālus sasniegumus, bet zelta burtus rokmūzikas vēstures grāmatā tā arī nenopelnot.
Un te kādu dienu, kad Gervici apstaigāja mājas Dienvidāfrikas galvaspilsētā, piedāvājot dažādas preces, kādas nu žīdi mēdz andelēt, viņi iepazinās ar Beikeru, kura grupa "Ginger Baker&39;s Air Force" bija izjukusi, tālab viņš izlēma nopirkt brāļos Gervicus. Jāatzīst, ka man patiesībā nav nekādas pārliecības par brāļu Gervicu tautību un apstākļiem, kādos radās šī grupa, bet tas patiesībā nav sevišķi nozīmīgi. Un man galīgi neizdevās smieklīgs joks.
Kas īsti sanāca, kad popsīgie Gervici iepazinās ar džezā un blūzā rūdīto Beikeru? Šķiet, ka ar savu skaitlisko pārsvaru Gervici guva virsroku pār Beikeru, kur gan sava loma varētu būt arī tam, ka Beikers nekad nebija izslavēts kā izcils dziesmu sacerētājs - patiesībā jau bundzinieki visbiežāk nav izcili dziesmu autori. Ja vien tu neesi Ringo Stāra komponista dotību cienītājs. Vai vēl vairāk - Fila Kolinsa.
Pēc kvalitātes šis ieraksts man šķiet visai labi piemērots, lai tā dziesmas varētu skanēt Radio SWH Rock kā "skaņdarbi no fonotēkas noputējušākajiem paluktiem". Reāli vienīgais, kā dēļ šo ir vērts klausīties, ir visai tipiskai un ne pārmērīgi ambiciozai rokmūzikai apakšā plosošais Beikers, kurš, protams, pa reizei ņem un sāk izrādīties, bet nav jau iemeslu, kālab lai viņš to nedarītu, turklāt šī noteikti ir tāda grupa, kurā bundzinieka solo ir daudz iespaidīgāki par pārējo dalībnieku aktivitātēm.
Ne visas dziesmas ir vienlīdz atraktīvas, un Gurviciem diezgan izteikti nav spēju radīt tādu mūziku, kura mūsdienās joprojām izklausītos tikpat dzīva un svaigā, kā tā būtu ierakstīta tikai vakar vakarā, bet pakratīt matus "Help Me" pavadījumā gan jau, ka ir iespējams.
Lielos daudzumos gan sāk kļūt garlaicīgi.
Jautājums, kas ir "Gurvitz", nav tik vienkārši atbildams. Brāļi Gurvici sešdesmito gadu beigās un septiņdesmto sākumā ar mainīgām sekmēm spēlēja vairākās grupās, reizēm sasniedzot pat tīri ciešamus komerciālus sasniegumus, bet zelta burtus rokmūzikas vēstures grāmatā tā arī nenopelnot.
Un te kādu dienu, kad Gervici apstaigāja mājas Dienvidāfrikas galvaspilsētā, piedāvājot dažādas preces, kādas nu žīdi mēdz andelēt, viņi iepazinās ar Beikeru, kura grupa "Ginger Baker&39;s Air Force" bija izjukusi, tālab viņš izlēma nopirkt brāļos Gervicus. Jāatzīst, ka man patiesībā nav nekādas pārliecības par brāļu Gervicu tautību un apstākļiem, kādos radās šī grupa, bet tas patiesībā nav sevišķi nozīmīgi. Un man galīgi neizdevās smieklīgs joks.
Kas īsti sanāca, kad popsīgie Gervici iepazinās ar džezā un blūzā rūdīto Beikeru? Šķiet, ka ar savu skaitlisko pārsvaru Gervici guva virsroku pār Beikeru, kur gan sava loma varētu būt arī tam, ka Beikers nekad nebija izslavēts kā izcils dziesmu sacerētājs - patiesībā jau bundzinieki visbiežāk nav izcili dziesmu autori. Ja vien tu neesi Ringo Stāra komponista dotību cienītājs. Vai vēl vairāk - Fila Kolinsa.
Pēc kvalitātes šis ieraksts man šķiet visai labi piemērots, lai tā dziesmas varētu skanēt Radio SWH Rock kā "skaņdarbi no fonotēkas noputējušākajiem paluktiem". Reāli vienīgais, kā dēļ šo ir vērts klausīties, ir visai tipiskai un ne pārmērīgi ambiciozai rokmūzikai apakšā plosošais Beikers, kurš, protams, pa reizei ņem un sāk izrādīties, bet nav jau iemeslu, kālab lai viņš to nedarītu, turklāt šī noteikti ir tāda grupa, kurā bundzinieka solo ir daudz iespaidīgāki par pārējo dalībnieku aktivitātēm.
Ne visas dziesmas ir vienlīdz atraktīvas, un Gurviciem diezgan izteikti nav spēju radīt tādu mūziku, kura mūsdienās joprojām izklausītos tikpat dzīva un svaigā, kā tā būtu ierakstīta tikai vakar vakarā, bet pakratīt matus "Help Me" pavadījumā gan jau, ka ir iespējams.
Lielos daudzumos gan sāk kļūt garlaicīgi.
2012-11-26
comments powered by Disqus