Comédie américaine
Turpinu iepazīt savas attālās radinieces literāro veikumu. Šī grāmata jau ir tas līmenis, par kuru internetā neizdodas atrast nevienu atsauksmi - izdota laikmetā, kad tikai profesionāļiem bija iespēja publiski paust savus vērtējumus, līdz ar to, pateicoties šim aprakstam, paviršs ieraksts latviskā blogā kļūs par labāko informācijas avotu par šo grāmatu tiešsaistes lietotājiem. Tā ir liela atbildība un centīšos to nest godam.
Jāatzīst, ka pēc Beatrises standartiem, šis ir diezgan pārmudrīts romāns - viņas vēlīnāki darbi, kurus man nācies lasīt, ir diezgan vienkārši, varbūt ne gluži maksimāli lineāri, bet vismaz pietiekami uztverami arī tādam "basic" franču valodas lasītājam kā man. Tikām šī grāmata ir gana sarežģīta: tajā ir divi galvenie stāstītāji (tas gan Šalitai ir raksturīgi, ka skatu punkti ir vairāki). Sievietes vīrs, ar kuru viņai gan ir diezgan savdabīgas attiecības, dodoties braucienā uz ASV ir pazudis, un Alise dodas viņu meklēt. Tikām šī vīra labākais draugs, kas arī ir Amerikā un kuram ir sarežģītas attiecības ar citiem šeit iesaistītajiem personāžiem, arī iesaistā pazudušā vīrieša meklēšanā. Versijas, kas ar to vīru ir notikušas ir dažādas - sākot ar to, ka viņš meklē nacistu noziedzniekus, ka viņš pats ir nolaupīts un beidzot ar to, ka visā iesaistīta sieviete. Tad vēl Alisei ir dēls pusaudzis, kurš ir drāmas princis un ik pa brīdim draud ar pašnāvību, un tā tālāk. Īsumā - kā jau teicu, daudz personāžu, daudz notikumu, bet kopējā sižeta līnija, manuprāt, diezgan bezjēdzīga. Proti, es teiktu, ka autorei itin labi padevušies personāži, bet nav bijis skaidrības, ko ar viņiem iesākt (eh, pazīstama man situācija, tajos laikos, kad pats kaut ko rakstīju, daudz labāk varēju veidot tēlus, nekā saprast, kam tieši viņi man vajadzīgi).
Tā beigās, kā jau arī varēja sagaidīt, nekā tāda grandioza, ko par šo grāmatu pateikt, man nav - grāmata mani sevī iekšā neievilka, kā lasāmviela lidmašīnā tā bija ok (tas jau arī bija iemesls, kāpēc kaut ko lasīju Kindlā, nevis fiziskā eksemplārā), bet ne vairāk, un mājās baisās motivācijas finišēt šīs grāmatas lasīšanu nebija, ja par motivāciju neuzskatītu - lai šis darbs būtu padarīts.
Jāatzīst, ka pēc Beatrises standartiem, šis ir diezgan pārmudrīts romāns - viņas vēlīnāki darbi, kurus man nācies lasīt, ir diezgan vienkārši, varbūt ne gluži maksimāli lineāri, bet vismaz pietiekami uztverami arī tādam "basic" franču valodas lasītājam kā man. Tikām šī grāmata ir gana sarežģīta: tajā ir divi galvenie stāstītāji (tas gan Šalitai ir raksturīgi, ka skatu punkti ir vairāki). Sievietes vīrs, ar kuru viņai gan ir diezgan savdabīgas attiecības, dodoties braucienā uz ASV ir pazudis, un Alise dodas viņu meklēt. Tikām šī vīra labākais draugs, kas arī ir Amerikā un kuram ir sarežģītas attiecības ar citiem šeit iesaistītajiem personāžiem, arī iesaistā pazudušā vīrieša meklēšanā. Versijas, kas ar to vīru ir notikušas ir dažādas - sākot ar to, ka viņš meklē nacistu noziedzniekus, ka viņš pats ir nolaupīts un beidzot ar to, ka visā iesaistīta sieviete. Tad vēl Alisei ir dēls pusaudzis, kurš ir drāmas princis un ik pa brīdim draud ar pašnāvību, un tā tālāk. Īsumā - kā jau teicu, daudz personāžu, daudz notikumu, bet kopējā sižeta līnija, manuprāt, diezgan bezjēdzīga. Proti, es teiktu, ka autorei itin labi padevušies personāži, bet nav bijis skaidrības, ko ar viņiem iesākt (eh, pazīstama man situācija, tajos laikos, kad pats kaut ko rakstīju, daudz labāk varēju veidot tēlus, nekā saprast, kam tieši viņi man vajadzīgi).
Tā beigās, kā jau arī varēja sagaidīt, nekā tāda grandioza, ko par šo grāmatu pateikt, man nav - grāmata mani sevī iekšā neievilka, kā lasāmviela lidmašīnā tā bija ok (tas jau arī bija iemesls, kāpēc kaut ko lasīju Kindlā, nevis fiziskā eksemplārā), bet ne vairāk, un mājās baisās motivācijas finišēt šīs grāmatas lasīšanu nebija, ja par motivāciju neuzskatītu - lai šis darbs būtu padarīts.
2026-11-15
comments powered by Disqus