Kazhes pierakstu burtnīca

Pirms pāris nedēļām atklāju, ka man ir attāla radiniece (trešās pakāpes māsīca) - franču valodā rakstoša rakstniece. Apzinos, ka vairums cilvēku tādu radniecību vispār ignorē, bet specifika ir tajā, ka tuvu radu pārbagātības man nav (pirmās pakāpes brālēnu un māsīcu skaits ir vienāds ar nulli). Par to, ka man ar lasīšanu franču valodā neiet sevišķi gludi, rakstījis esmu katru reizi, kad izlasu kādu grāmatu šajā valodā, tomēr izlēmu mēģināt izlasīt kādu no Beatrises Šalitas grāmatām. Kā nekā vismaz stereotipiski šķiet, ka sieviešu rakstītas grāmatas biežāk ir apveltītas ar skaidru sižetu un kaut kādu darbību, nekā tas ir autoru - vīriešu gadījumā, un franču mēlē rakstītām grāmatām man sižets ir īpaši nepieciešams (uztvert spēles ar valodu ar manām trūcīgajām valodas zināšanām nav iespējams). Starp citu, sen nebiju pircis lietotas grāmatas caur AbeBooks, un bija patīkams pārsteigums, ka šis serviss joprojām pastāv, turklāt vismaz konkrētā piecu grāmatu piegāde no Francijas prasīja ne vairāk kā nedēļu laika, kas ir atzīstams rezultāts.

Par to, kāda loma "Ģimenei un citām šausmām" ir Beatrises Šalitas prozā, man nav ne mazākās nojautas (vajadzētu viņai to pajautāt), bet lasīju grāmatu ar tik vien priekšzināšanām, kā iegūtas vienā 20 minūšu Zoom sarunā ar autori - ne par grāmatu, bet par to, kas viņa par cilvēku. Un, tā kā lielāka daļa rakstnieku vienmēr vismaz kaut kādā mērā raksta par sevi pašiem, un te man jāsaka - "Ģimene un citas šausmas" šim atbilst gana labi, jo šī romāna galvenā varone ir rakstniece daudz maz līdzīgā vecumā kā Beatrise Šalita tajā laikā, kad tapa šis romāns, tāpat kā romāna autore, arī galvenā varone ir šķirtene - un ar ebrejisku izcelšanos. Un, protams, Francijā dzīvojoša, bet ar kaut kādiem radiem Izraēlā.

Stāsts sākas ar galvenās varones pārsteigumu, atrodot savā dzīvoklī svešu vīrieti. Tas izrādās viņas meitas - septiņpadsmitgadīgas jaunietes - skolotāju, kuru viņa mīļākais izlicis no dzīvokļa (māte sākumā satraucas par to, ka meitai ar šo skolotāju varētu būt kādas attiecības, bet tas nav tāds vīrietis). Meitas argumentācija ir tāda, ka mātei ir milzīgs dzīvoklis un daudz vietas, un tad grāmatas garumā šis dzīvoklis arvien pildās ar dažādiem varones ģimenes locekļiem, balagānam arvien pieņemoties spēkā, atklājoties visādiem pārpratumiem, situācijai aizejot arvien lielākā absurdā (ko veicina, piemēram, apstāklis, ka tas pats piesauktais skolotājs izlemj pārstāt slēpt savu transseksuālo dabu), attiecības starp varoņiem nekādi nevar saukt par gludām un patīkamām, situācijas veidojas itin komiskas - burvīgas ir attiecības starp galveno varoni un viņas māti - kundzi, kura labprāt problēmas nerisina (lai gan savulaik ir ļoti pat tās risinājusi - ne velti grāmatas gaitā viņai jādodas uz Jeruzalemi, kur viņu svinīgi pievienos "righteous amoung the nations" sarakstam par ebreju glābšanu Otrā pasaules kara laikā), bet ļauj tā atrisināties (vai biežāk - neatrisināties - pašām). Tad vēl parādās varones tēvs, ilgus gadus bijis prombūtnē un bijis iesaistīts vairāk vai mazāk blēdīgās darbībās savas dzīves laikā.

Būtiskāko uzdevumu grāmata paveic labi - es to spēju izlasīt. Saturiski, manuprāt, tas neatbilst gluži dāmu romānu kategorijai (pārāk nenopietna ir autores attieksme pret saviem varoņiem un viņu drāmām), bet kaut kas drusku uz to pusi ir. Lasītu es šādu grāmatu latviešu valodā, iespējams, es to uzskatītu par grāmatas trūkumu. Tikām franču mēlē, kur es nevaru tikt galā ar sarežģītiem tekstiem un filozofiskām pārdomām, šāda viegla un nepiespiesta pieeja man bija gana laba. Turklāt interesanti bija mēģināt galvā vilkt paralēles starp to, ko apraksta autore par saviem varoņiem, un to, ko nupat esmu uzzinājis par pašu autori, autobiogrāfiskā un iedomātā savilkšana kopā. Nē, nav tik tālu, lai es teiktu, ka šo romānu būtu nepieciešams tulkot latviešu valodā vai ka būtu vērts kaut kā izcelt, ka Beatrisei Šalitai ir saistība ar Latviju (viņas māte dzimusi Rīgā 1914. gadā, taču reāli dzīvojusi te īsti nebija - Beatrises mammas mamma bija no Tērbatas, bet tēvs - no Kauņas). Taču man šī bija patīkama un gana aizraujoša lasāmviela.