Blood Simple
Pats esmu pārsteigts, kā tas sanāca, ka pāris no agrīnajām brāļu Koenu filmām bija izkritušas cauri manam filmu skatīšanās sietam tajos laikos, kad kino patērēju milzīgos daudzumos. Tai skaitā pati pirmā brāļu uzņemtā filma "Tikai asinis". Viņu pilnmetrāžas debijā var redzēt itin daudz ko no tā, kas raksturojis brāļu daiļradi arī turpmākajos nu jau teju četrdesmit gados. Scenāriju viņi rakstījuši kopā, kā režisors skaitās Džoels Koens, kamēr viņa brālis Ītans ir producenta lomā. Un jau šajā filmā parādās Koenu liktenīgā aktrise Frānsisa Makdormanda. Tas gan laikam nav sevišķi sensacionāli, jo kopš tā paša 1984. gada, kad tapa "Blood Simple" Frānsisa ir precējusies ar Ītanu Koenu.
Stāsts šeit ir kaut kādā mērā radniecīgs ar Pītera Grīneveja slavenāko filmu: "Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais", tikai zagļa lomu šajā filmā uzņemas bāra īpašnieks, bet pavāru aizstāj privātdetektīvs. Labi, patiesībā tā līdzība ir aiz ausīm pievilkta, vienkārši man ienāca prātā Grīnevejs. Bet idejiski stāsts ir sekojošs: ragnesis noalgo privātdetektīvu, lai pārliecinātos, ka sieva viņu krāpj. Un patiešām viņa guļ ar vienu no viņa bārmeņiem. Tiesa, ievērojot to, kāds psihopāts ir viņas vīrs, sievu var saprast. Taču vīrs, atbilstoši savai psihopāta dabai, noskaidrojis patiesību, nolemj to pašu privātdetektīvu noalgot vēlreiz - šoreiz, lai tas atbrīvotos no sievas un viņas mīļākā. Un tā visa rezultātā tiek iekustināta ķēdīte, kuras izritināšanās rezultātā asinis patiešām līs, bet vienkārši nebūs nekas.
Lai arī filmas centrā ir trijotne vīrs, sieva un mīļākais (Dens Hedaja, Frānsisa Makdormanda un Džons Gecs), filmas kolorītākais tēls ir Emeta Volša atveidotais glumais un reizē totāli bezkaunīgais privātdetektīvs, kurš gan spēlē pats savu spēli, gan izceļas ar gaužām neētisku humoru attiecībā pret savu klientu, un kura izteiktā filmas beigu frāze komplektā ar smiešanos, pašam mirstot, labi raksturo filmas noskaņu un vērtības. Taču nē - patiesībā arī trijotne ir gana spilgta, tikai detektīvs ir vēl spilgtāks. Kā jau to no Koeniem var sagaidīt, lai arī primāri tas ir trilleris, tas ir trilleris, kura skatīšanās laikā tev kā skatītājam brīžiem ir visnotaļ jautri, lai arī tu ne mirkli nezaudē pārliecību, ka sevišķi labi tas viss nebeigsies, un ka patiesībā tā tam arī būtu jānotiek. Pilnīgi noteikti šo filmu ir vērts redzēt.
Stāsts šeit ir kaut kādā mērā radniecīgs ar Pītera Grīneveja slavenāko filmu: "Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais", tikai zagļa lomu šajā filmā uzņemas bāra īpašnieks, bet pavāru aizstāj privātdetektīvs. Labi, patiesībā tā līdzība ir aiz ausīm pievilkta, vienkārši man ienāca prātā Grīnevejs. Bet idejiski stāsts ir sekojošs: ragnesis noalgo privātdetektīvu, lai pārliecinātos, ka sieva viņu krāpj. Un patiešām viņa guļ ar vienu no viņa bārmeņiem. Tiesa, ievērojot to, kāds psihopāts ir viņas vīrs, sievu var saprast. Taču vīrs, atbilstoši savai psihopāta dabai, noskaidrojis patiesību, nolemj to pašu privātdetektīvu noalgot vēlreiz - šoreiz, lai tas atbrīvotos no sievas un viņas mīļākā. Un tā visa rezultātā tiek iekustināta ķēdīte, kuras izritināšanās rezultātā asinis patiešām līs, bet vienkārši nebūs nekas.
Lai arī filmas centrā ir trijotne vīrs, sieva un mīļākais (Dens Hedaja, Frānsisa Makdormanda un Džons Gecs), filmas kolorītākais tēls ir Emeta Volša atveidotais glumais un reizē totāli bezkaunīgais privātdetektīvs, kurš gan spēlē pats savu spēli, gan izceļas ar gaužām neētisku humoru attiecībā pret savu klientu, un kura izteiktā filmas beigu frāze komplektā ar smiešanos, pašam mirstot, labi raksturo filmas noskaņu un vērtības. Taču nē - patiesībā arī trijotne ir gana spilgta, tikai detektīvs ir vēl spilgtāks. Kā jau to no Koeniem var sagaidīt, lai arī primāri tas ir trilleris, tas ir trilleris, kura skatīšanās laikā tev kā skatītājam brīžiem ir visnotaļ jautri, lai arī tu ne mirkli nezaudē pārliecību, ka sevišķi labi tas viss nebeigsies, un ka patiesībā tā tam arī būtu jānotiek. Pilnīgi noteikti šo filmu ir vērts redzēt.
2022-10-12
comments powered by Disqus