Tumsas dialektika Nabaklabā
Re - pēc zināmā pārtraukuma filosofu un "Mantas" kopprojekts "Buržuāziskās filosofijas marasms" (BFM) nāca klajā ar kādu jaunu pasākumu, kas nav saistīts ar pulkveža Bihovska tāda pat nosaukuma traktātu! Par godu 2016.gada rudens Zinātnieku naktij neliela BFM apakškopa - Ainārs Kamoliņš un Edgars Šubrovskis uzstājās ar muzikāli absurdu priekšlasījumu par IX gadsimta mūka Fredegīza no Tūras vēstulēm, kurās viņš centās pierādīt kādu filosofiski un reliģiski būtisku apgalvojumu - ka Tumsa pastāv. Lieki teikt, ka tajos laikos Fredegīzam nebija informācijas par to, ka zem Tumsas vārda kādreiz skanēs tādas dziesmas kā "Katram savu Atlantīdu" un "Lietus dārzs", bet par tās solistiem kļūs tādi personāži kā Valters un Kaža.
Patiesībā pasākuma anotācijā bija solīts lielāks filosofu īpatsvars - vajadzēja tur piedalīties arī Ansim Zundem, taču sanāca tā, ka viņš nepiedalījās - vai nu nobijās doties uz Nabaklab tumsā vai kāds cits iemesls, bet rezultātā sanāca, ka pasākums nosacīti noritēja kā diskusija starp Kamoliņu un Šubrovski, lai gan gluži konfrontējoši viņu viedokļi nebija. Nezinu, vai man tagad būtu te vērts skaidrot to, kādi bija tumsas pastāvēšanas argumenti Fredegīzam vēstulēs Kārlim Lielajam - jo pasākumā, kas dēvējas par marasmu, laikam jau ir mazliet neadekvāti pārmērīgi nodarboties ar loģikas meklēšanu. Varu vien piebilst, ka datorzinātnē nevienam šaubas par tumsas (tukšuma/nekā) pastāvēšanu nav iespējamas - ievērojot to, ka binārā sistēma (kas ir visu pamatu pamats) jau par 50% no tumsas - signāla trūkuma - sastāv. Un ņem nu tu un pierādi man, ka tās nullītes nepastāv!
Vairāk par disputu mani, protams, interesēja mūzika. Tā kā šoreiz Šubrovskis bija bez pavadošā sastāva (ja neskaita skatītāju rindās sēdošo Sniedzi), palīgā viņam nāca modernās tehnoloģijas, kas ar nullīšu un vieninieku palīdzību deva ritmiskus pamatus dziesmām un noskaņas mūziku dziedājumiem. Kas attiecas uz dziedājumiem, vairāk Austrumu kristietības kanonam tuvā stilā Šubrovskis veica Fredegīza teksta dziedājumus - tas pilnīgi noteikti arī tādam itin bieži Š uzstājoties redzējušam cilvēkam kā man bija kas jauns. Tikām par dziesmu tēmu - šoreiz galīgi nedaudz zināmu skaņdarbu - faktiski vienīgi "Tmaķ" dziesma no BFM standarta repertuāra, kamēr līdzās tam Š. dziedāja arī citu mākslinieku skaņdarbus ar tumsai tuvu tematiku - gan Raiņa "Grāmatā ar melnām lapām" (iepriekš izpildījis Gas of Latvia), gan Baložu "Redzu tevi tikai tumsā", gan vēl šo to. Protams, manai gaumei dziesmu varētu būt vairāk un runāšanas mazāk, bet principā ar kaut ko tādu es jau biju rēķinājies, līdz ar to vīlies noteikti neesmu. Pareizāk - esmu priecīgs, ka varēju šādu unikālu pasākumu apmeklēt, lai arī neloloju ilūzijas un apzinos, ka tas patiešām ir marasms.
Patiesībā pasākuma anotācijā bija solīts lielāks filosofu īpatsvars - vajadzēja tur piedalīties arī Ansim Zundem, taču sanāca tā, ka viņš nepiedalījās - vai nu nobijās doties uz Nabaklab tumsā vai kāds cits iemesls, bet rezultātā sanāca, ka pasākums nosacīti noritēja kā diskusija starp Kamoliņu un Šubrovski, lai gan gluži konfrontējoši viņu viedokļi nebija. Nezinu, vai man tagad būtu te vērts skaidrot to, kādi bija tumsas pastāvēšanas argumenti Fredegīzam vēstulēs Kārlim Lielajam - jo pasākumā, kas dēvējas par marasmu, laikam jau ir mazliet neadekvāti pārmērīgi nodarboties ar loģikas meklēšanu. Varu vien piebilst, ka datorzinātnē nevienam šaubas par tumsas (tukšuma/nekā) pastāvēšanu nav iespējamas - ievērojot to, ka binārā sistēma (kas ir visu pamatu pamats) jau par 50% no tumsas - signāla trūkuma - sastāv. Un ņem nu tu un pierādi man, ka tās nullītes nepastāv!
Vairāk par disputu mani, protams, interesēja mūzika. Tā kā šoreiz Šubrovskis bija bez pavadošā sastāva (ja neskaita skatītāju rindās sēdošo Sniedzi), palīgā viņam nāca modernās tehnoloģijas, kas ar nullīšu un vieninieku palīdzību deva ritmiskus pamatus dziesmām un noskaņas mūziku dziedājumiem. Kas attiecas uz dziedājumiem, vairāk Austrumu kristietības kanonam tuvā stilā Šubrovskis veica Fredegīza teksta dziedājumus - tas pilnīgi noteikti arī tādam itin bieži Š uzstājoties redzējušam cilvēkam kā man bija kas jauns. Tikām par dziesmu tēmu - šoreiz galīgi nedaudz zināmu skaņdarbu - faktiski vienīgi "Tmaķ" dziesma no BFM standarta repertuāra, kamēr līdzās tam Š. dziedāja arī citu mākslinieku skaņdarbus ar tumsai tuvu tematiku - gan Raiņa "Grāmatā ar melnām lapām" (iepriekš izpildījis Gas of Latvia), gan Baložu "Redzu tevi tikai tumsā", gan vēl šo to. Protams, manai gaumei dziesmu varētu būt vairāk un runāšanas mazāk, bet principā ar kaut ko tādu es jau biju rēķinājies, līdz ar to vīlies noteikti neesmu. Pareizāk - esmu priecīgs, ka varēju šādu unikālu pasākumu apmeklēt, lai arī neloloju ilūzijas un apzinos, ka tas patiešām ir marasms.
2016-10-01
comments powered by Disqus