Kazhes pierakstu burtnīca

Nesaprotu, kā tas ir sanācis, ka līdz šai nedēļai nekad nebiju klausījies Cake - no viņu krājuma neko vairāk par "Short Skirt / Long Jacket" nekad nebiju dzirdējis, taču šī grupa ir stilistiski tik piemērota manai gaumei, ka man noteikti būtu pieklājies viņus iepazīt daudz senāk. Grupas odziņa ir tās vokālista un līdera Džona Makrī pieeja dziedāšanai - ļoti atsvešināta, praktiski bez jebkādām emocijām, ar noslieci dīvaini lauzt vārdus, vēl vairāk pastiprinot iespaidu, ka tas, ko viņš dzied, ir pilnīga tufta.

"Fashion Nugget" ir viņu otrais albums, kas 1996. gadā padarīja Cake ja ne gluži par superzvaigznēm, tad vismaz par pietiekami atpazīstamu grupu noteikti. Tolaik 36. vieta amerikāņu albumu čārtos kaut ko vēl liecināja, tāpat albumā bija divi veiksmīgi singli - "The Distance" un "I Will Survive". Kas attiecas uz otro, tā, protams, ir tā pati dziesma, kas vislabāk ir zināma Glorijas Geinoras izpildījumā, taču veids, kā Makrī to frāzē, padara šo dziesmu par pilnīgi citu skaņdarbu - augšuppaceļošais vēstījums pasniegts sarkasma pilnā manierē galīgi nav tāds pats kā patosa pilns, un šādā veidā dziesma pēkšņi vairs nešķiet tūkstoš reižu dzirdēta un nodreijāta. Kas attiecas uz "The Distance", šī dziesma par cilvēku, kurš atdod sevi visu, lai gūtu nesasniedzamus panākumus, tādējādi aizmirstot to cilvēku, kura dēļ viņš teorētiski to dara, ir lieliski iekačājošs gabals, kas stilistiski atgādina Beck daiļradi - mazliet hiphopīgs, bet vienlaikus gana smags un vispār - brīnišķīgs. Pat tās dziesmas šajā ierakstā, kas teorētiski ir optimistiskas, sirdi ar siltumu nepiepilda, un tas ir labi. "Stickshifts and Safetybelts" noskaņas ziņā atgādina Kinks "Drivin'", jā, tā patiesībā gan ir teju vai pilnībā pozitīva dziesma, nonākot pretrunā ar iepriekšējā teikumā izteikto apgalvojumu. Vispār primārais, kālab mani šis ieraksts tik ļoti uzrunā, ir brīnišķīgais melodiskuma un cinisma apkopojums, savā ziņā tas nāk no tās pašas pasaules, kur mans absolūtais elks Toms Veitss. Stilistiski ieraksts ir ļot daudzveidīgs, iekļaujot sevī daudzus dažādus populārās mūzikas novirzienus, tai skaitā albumu noslēdzot ar "Sad Songs and Waltzes", kas ir kantrī manieres valsis par to, ka šī dziesma nebūs populāra, jo skumjas dziesmas un valši šogad diez ko labi nepārdodas. Bet man Makrī savu stiliņu bez variantiem ir iepārdevis!