Kazhes pierakstu burtnīca

Diez vai bez apņemšanās kārtīgi iepazīt 2016. gada Latvijas mūzikas nozīmīgākos ierakstus, es būtu saņēmies klausīties "Karnivāļu" otro studijas ripuli. Patiesībā gan tas, protams, nav ne slikts, ne neklausāms un problēmas ar šo ansambli man vairāk ir psiholoģiskas un alerģiskas, nevis tieša apziņa, ka Kaupera dēli (vai meitas) nemācētu rakstīt lipīgas dziesmiņas. Patiesībā, kas attiecas uz lipīgumu, šim ierakstam galīgi nevar piesieties, plus vēl itin bieži karnivāļu mūzika izklausās nākusi no saulainajiem sešdesmitajiem, cita starpā ietekmējoties arī no Beach Boys un sērfroka (protams, bez dievīgajām brāļu Vilsonu vokālajām harmonijām). Ieraksta plusu vidū arī noteikti jāmin tas, ka šeit "Carnival Youth" ir atteikušies no dziedāšanas latviešu valodā, kas šim kolektīvam patiešām nepiestāv, jo citādi kā pēc neveiksmīga "Prāta vētras" atdarinājuma viņu latviskās dziesmas nemēdz izklausīties, tikām angliski, kā zināms, itin draņķīgi dzied pats Kaupers seniors, kamēr junieriem baltiešu akcents nav ne tuvu tik izteikts (gluži otrādi, par vairākām dziesmām man vispār nerastos aizdomas, ka tās ir radītas tepat Latvijā).

Tas gan nenozīmē, ka vietējo problēmu trūkums darītu "Propeller" par neatkārtojamu muzikālu pieredzi. Jā, dažas dziesmiņas ir izdevušās patiešām labas - tādas kā "Seagulls on Bicycles" vai "Connection Lost", kuru saulainums mani var paķert līdzi, bet albuma garumā Karnivāļi mani sāk garlaikot, protams, var gadīties, ka notiek brīnums un viņiem izdodas pacelties pāri Latvijas tirgum un kļūt par nozīmīgu spēku Eiropā, bet tā īsti nav skaidrs - kālab gan tā lai notiktu. Jā, tas ir kvalitatīvs poproks, ko viņi spēlē, bet nav tā, ka šāda kalibra grupu mūsdienu pasaulē būtu trūkums - vismaz pēc sajūtām man šķiet, ka šī nav tāda grupa, ar kuru varētu tā īsti lepoties. Protams, skaidrs, ka čaļi vēl ir jauni un potenciāli viņiem daudz kas ir priekšā, bet vienlaikus ir skaidrs, ka lielais izrāviens notiks vai nu tuvākajos pāris gados vai nekad, un, domājams, viņus pašus tas arī satrauc. Kā jau lokālpatriots es visām Latvijas grupām vēlu panākumus, bet tas nenozīmē, ka kādreiz varētu pienākt tā diena, kad es mērķtiecīgi pats došos uz "Carnival Youth" koncertu ārpus kāda festivāla - diemžēl, man viņi absolūti nešķiet interesanti, un tur nespēj līdzēt tas, ka viņi spēlē un izskatās glītāk nekā, piemēram, "Jūdas graši" vai "Sūdi".