Kazhes pierakstu burtnīca

Vasaras atvaļinājuma sākotnējais plāns bija paviesoties līdz šim mazāk iepazītajā Polijas Austrumu daļā, ar uzsvaru uz Zamoscu, sauktu par "Polijas Paduju" un "renesanses pērli". Ļoti detalizēti plāni gan nebija tapuši, atbilstoši jūnija sākumā veidotam dokumentam, maršruta pirmā daļa būtu Rīga - Viļņa - Bjalistoka - Ļubļina - Zamosca, un ar to šis dokuments arī beidzās. Biju ieskatījies kempingu piedāvājumā Zamoscas apkārtnē, neko prātīgu tur neatradis, bet paļāvos, ka gan jau brauciena laikā kaut ko jēdzīgāku atradīsim. Vēl mazāk kā nedēļu pirms atvaļinājuma sākuma nekādu šaubu par to, ka brauksim tieši uz Poliju, man nebija, un tad pēkšņi trešdienas vakarpusē man nāca atklāsme: Centrāleiropā valda mežonīgs karstums, jau pērn mūsu abos vasaras braucienos cīnījāmies ar tveici, un īsti nejutos gatavs to atkārtot arī šogad.

Pat nezinu, kālab man prātā ienāca Ālandu salas. Kaut kad biju domājis par paviesošanos šajā vietā, kura dod +1 Geocaching statistikā par apmeklētajām valstīm (savulaik šāda statistika šķita svarīga), taču slēpņošana sen vairs nav augstā vietā dienaskārtībā. Iespējams, par to eksistenci man kaut kad bija atgādinājis kāds klients ar lūgumu kaut ko piekoriģēt saistībā ar šīm salām Somijas kartē, bet pat par to neesmu drošs. Kā lai arī nebūtu, man prātā ienāca Ālandu salas, dažas minūtes vēlāk jau zināju, ka ar prāmi (bez auto) tur var nokļūt par gana saprātīgām naudām (ja brauc no Turku). Vēl piecas minūtes vēlāk apvaicājos Marinai, ko viņa teiktu par mūsu ceļojuma mērķa maiņu. Marinai doma iepatikās, un tad jau, kā teikt, viss pārējais bija "tehnikas jautājums".

Tieši ar tehniku gan patiesībā bija lielākās problēmas - mūsu pilngadīgajam auto noteikti pirms došanās uz ārzemēm vajadzēja veikt apkopi, it īpaši, ja brauc uz valsti, kurā auto remonts būs būtiski dārgāks kā Latvijā. Un, pirms iegādāties prāmja biļetes, noteikti vajadzēja pārliecināties, ka mums būs automašīna, ar kuru uz šī prāmja nokļūt. Vispirms izrādījās, ka nmepieciešama amortizatoru maiņa, bet pēdējā brīdī vēl sadalījās reizinātājos tosola šļūtene. Lai vai kā - Pēteris, pie kura parasti dodas mūsu rumaks, visu līdz piektdienas vakaram bija atrisinājis, sestdienas rītā vēl aizbraucu pieregulēt savirzi, un tad bija skaidrs - pirmdien varēsim izbraukt.

Izbraucot no Rīgas, mūsu plānos bija daži fiksēti punkti un viss pārējais atvēlēts improvizācijai. Proti, pirmdien mēs izbraucam no Rīgas, dodamies pie Raita, Anitas un Alises uz Tallinu. No turienes otrdien ar prāmi dodamies uz Helsinkiem (ar visu auto, protams). Ceturtdien no Turku ar prāmi jau bez auto uz Mariehamnu Ālandu salās. Sestdien - atpakaļ uz Turku. Nākamajā sestdienā - atpakaļ uz Tallinu. Svētdien - uz Rīgu caur Gunas un Mārtiņa dēla Kārļa dzimšanas dienas svinībām (kaut kur netālu no Duntes). Izņemot divas nakti Tallinā (jau iepriekš Paldies turieniešiem par kā allaž jauko uzņemšanu!), visa nakšņošana teltīs. Tā kā bija paredzētas dienas bez auto, kas nozīmēja telts nešanu no prāmja līdz kempingam (kopā ar visām citām mantām), neņēmām šoreiz līdzi savu lielo "party telti", bet divas mazākās: vienu, kura skaitās 2+1 vietīga un otru, kura ir oficiāli vienvietīga, bet kurā var sagulēt vai nu pieaugušais ar bērnu vai divi pieaugušie, kuri nebaidās viens otram nejauši pieskarties vai vēl labāk - vēlas viens otram jauši pieskarties. Uz salām doma bija ņemt līdzi tikai lielāko telti, jo ar zināmu šaurību arī mums četriem tur vietai vajadzētu atrasties (tikām mazajā teltī, kā es izpētīju jau ceļojuma laikā, četratā mēs varētu sagulēt tikai gadījumā, ja es iekārtotos L burta formā).

Ar sevišķi rūpīgāku plānošanu kā šo neaizraujamies jau kādu laiku, līdz ar to šāds plānu detalizācijas līmenis šķita gluži pieņemams. Turklāt ar bērniem jau tā ir, ka kaut ko baigi ambiciozu un detalizētu plānot lielākoties nav vērts - iespējami tik daudzi dažādi neparedzēti un neparedzami apstākļi, ka tavi plāni visbiežāk beigsies ar vilšanos. Tikām, ja vadies pēc kā līdzīga kā "zen mind - beginner's mind" vai arī gluži vienkārši dzīvo Šeit un Tagad, tevi drīzāk sagaidīs patīkami pārsteigumi.

Tomēr, lai fiksētu arī kaut kādu praktisko pusi (kura gan manī ar laiku ir gandrīz atmirusi), uzskaitīšu šādas tādas lietas, ko mēs paņēmām līdzi, bet neizmantojām, un citas, kuras nepaņēmām, bet būtu varējušas noderēt, un arī skaidrojumus, kāpēc tā (ne attiecībā uz "kāpēc es aizmirsu paņemt līdzi X", bet "kāpēc X man būtu noderējis"). Un arī šo to no lietām, ko paņēmām un kuras patiešām noderēja.

Paņemtās, bet neizmantotās lietas:
- prīmuss, deglis, sērkociņi -> it kā ļoti vajadzīgas lietas, braucot ar telti, taču nakšņojām mēs tikai kempingos un tajos visos bija pieejamas virtuves ar plītiņām. Jāatzīst, ka mēs rēķinājāmies ar variantu, ka prīmuss paliks nelietots, bet prātīgāk šķita to katram gadījumam paņemt.
- Pranamat paklājiņš (ok, Pranamat paklājiņa plaģiāts) -> Marinai mēdz sāpēt mugura, it īpaši pēc gulēšanas teltī, un durstīgais paklājiņš var šajā ziņā līdzēt, uz tā paguļot no rīta, taču ne reizes viņa to reāli neizmantoja.
- piepūšams lietošanai teltī paredzēts spilvens -> biju aizmirsis, ka pērn tam izplīsa ventilis
- piektais pašpiepūšamais paklājiņš -> biju domājis, ka māku skaitīt līdz četri, kļūdījos
- velopumpis -> tas gluži vienkārši atradās mašīnā, bet nebija nekādu cerību, ka tas varētu tikt reāli likts lietā
- pieres lukturītis -> naktis bija tik īsas un gulēt gājām relatīvi agri, līdz ar to no tā nebija nekādas jēgas
- sauļošanās krēms -> nevienu brīdi tā necepināja, ka tas būtu nepieciešams
- Marina zina, kas vēl un kāpēc nenoderēja, bet par to nerakstīšu

Aizmirstās lietas:
- Marinas peldkostīms un dušas čības (lai nopeldētos un varētu komfortabli kempingā ieiet dušā)
- āmuriņš telts mietiņu iesišanai zemē (Somijas akmeņainajā "augsnē" ļoti noderīga lieta, parasti izlīdzējos ar akmeni āmura vietā)
- odu līdzeklis (ok, šis bija daļēji aizmirsts, daļēji mērķtiecīgi nepaņemts cerībā, ka Somijas Dienvidos ar odiem nebūs sevišķi traki)
- Jurģa mazais podiņš

Paņemtās lietas:
- teltis, paklājiņi, guļammaisi, viens spilvens (Marinai, kurai tāds visvairāk aktuāls)
- drēbju komplekts aptuveni vienai nedēļai (paļāvāmies, ka kempingos būs pieejamas veļasmašīnas)
- lietusjakas visiem
- divas lietas mugursomas (tās parasti ņemam līdz braucienos ar telti gan tālab, ka citu lielu somu mums nemaz nav, gan tālab, ka ja tu nes mugursomu, tev tāpat ir brīvas rokas)
- spēka vācelīte (powerbank) - lai situācijās, kad īpaši nepieciešama telefona dzīvība, tāda tiešām būtu pieejama
- ēdiens vismaz nedēļai, tai skaitā dažādi našķi, ko bērniem grauzt mašīnā -> lai arī zināms, ka pārtikas cenas Somijā nav sevišķi augstākas kā pie mums, pirmkārt, par Ālandu salām bija dzirdēts, ka tur viss ir īpaši dārgi, otrkārt - daudz ērtāk ir, ja tev jau pa rokai mašīnā ir ēdiena pamata komplekts un tev nav nepieciešams katru dienu piestāt veikalā, lai nopirktu, piemēram, rīsus un pupiņas. Tā kā braucām vasarā un rēķinājāmies, ka mašīna daudz stāvēs saulē, neņēmām līdzi ne tikai kūstošas lietas kā šokolādi, bet arī neko tādu, kam būtu lielāks risks siltumā sabojāties (proti, izvairījāmies no dzīvnieku izcelsmes produktu konserviem)
- salīdzinoši minimāls, tomēr pilnvērtīgs trauku komplekts, lai varētu ēdienu tajos pagatavot un arī būtu, ar ko to ieēst, jo uz jebkādu trauku klātbūtni gan kempingos paļauties nevajadzētu
- zāļu komplekts (tas - Marinas pārziņā)
- skriešanas apavi
- vairākas grāmatas (jo man patīk lasīt un paredzēju, ka šajā braucienā tam iespējas būs)
- skrejriteņi bērniem

Tā nu, paņemot līdzi gan vajadzīgas, gan nevajadzīgas lietas, un šo to arī, protams, aizmirstot, sēdāmies auto un divas nedēļas prom no datoriem (jā, šis bija pirmais brauciens daudzu gadu laikā, kad man lielā ekrāna nebija līdzi nemaz) varēja sākties.