L'ombre

Šī ir viena no tām reizēm, kad esmu tēmējis mazliet par augstu. Daniela Bulanžē romāns, kura nosaukums latviski būtu "Ēna" ir pārāk komplicēta proza, lai tādu lasītu cilvēks ar manām franču valodas zināšanām. Bieži pie vainas nav pat nespēja uztvert vārdus, bet gan drīzāk kopsakaru, ko tie veido. Šis romāns ir ar metaprozas elementiem - tas vēsta par to, kā pilsētā vārdā Šeit kāds vīrs uzvārdā Slepkavība raksta romānu un cilvēkiem viņam apkārt. Romāns ir daļēji par romānu, daļēji par cilvēkiem - daļēji skaistas poētiskas frāzes, kuru uztveršanai nepieciešamas daudz dziļākas valodas zināšanas. Nojaušu, ka pat vāciski man to lasīt būtu grūti, kur nu vēl franču mēlē.

Tā kā no grāmatas neko daudz neesmu sapratis, tad nav pat skaidrs, kā to vērtēt. Tik vien kā formāli varu teikt "izlasīju", bet kopumā sajūtas kā ar mājasdarbu, kas izpildīts ķeksīša pēc. Tad, lai vismaz teksta būtu mazliet vairāk, pastāstīšu, ka Bulanžē bija interesants personāžs tādā ziņā, ka, lai arī primāri viņš bija rakstnieks, līdzās literāta karjerai viņš darbojās arī kā aktieris, galvenokārt otrā plāna lomās, toties ļoti ievērojamās filmās - Godāra "À bout de souffle", Trifo "Tirez sur le pianiste" un citos franču Jaunā viļņa darbos. Un mūsdienās laikam jau sanāk, ka Bulanžē - aktieris ir pārdzīvojis Bulanžē - rakstnieku. Bet man nudien vajadzētu kādus gadus vēl papraktizēties franču valodā, pirms šai grāmatai ķerties klāt atkārtoti. Vienīgais, kas mierina - ir jau gadījies, ka ne vella nesaprotu arī no grāmatām valodās, kuras teorētiski ļoti labi pārvaldu.
2020-10-25
n/a
comments powered by Disqus