Kazhes pierakstu burtnīca

Manas vecvecmātes brālis. Jurists. Miris divdesmit astoņu gadu vecumā Krievijā ar spāņu gripu.

Dzimis Cēsīs tautskolu inspektora Ernsta Grāvīša un viņa sievas Jevdokijas (dz. Žuravska) ģimenē. Ģimenē divas vecākas māsas: Marija (1885–1928) un Jevgēnija (1888–?). 1896. gadā Ernstu Grāvīti pārcēla darbā uz Tērbatu, turp aizbrauca arī viņa ģimene. 1899. gadā Dmitrijs uzsācis mācības Tērbatas Imperatora Aleksandra I vārdā nosauktajā ģimnāzijā, 1909. gadā beidzis pilnu astoņu klašu ģimnāzijas kursu. Kādu laiku par Dmitrija Grāvīša privātskolotāju strādāja Andrejs Znotiņš, vēlākais viņa māsas Marijas vīrs. 1909. gadā uzsācis mācības Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. 1911. gada decembrī apprecējies ar Almu Johannu Parisu (1889–?), laulība nebija veiksmīga, Dmitrijs un Alma esot bijuši viens otram absolūti nepiemēroti cilvēki, dažus gadus vēlāk laulība šķirta, bērnu nebija. 1914. gadā absolvējis Tērbatas Universitāti, 1915. gadā nokārtojis jurista gala eksāmenu.

Pirmā Pasaules kara gados strādājis un dzīvojis dažādās vietās Krievijā. Vismaz no 1916. gada februāra līdz tā paša gada augustam dzīvo un strādā Vladimirā par tiesas sekretāra palīgu. Augustā pārceļas strādāt Maskavas apgabaltiesā (tajā pašā amatā). 1917. gada vasarā no Maskavas, Smoļenskas-Sennajas laukuma, ziņo māsai, ka sekmīgi nokārtojis eksāmenu, lai kļūtu par “vecāko kandidātu”. Strādāja Krievijas impērijas Tieslietu ministrijā. Apciemoja piederīgos, kas bēgļu gaitās bija nonākuši Voroņežā.

1919. gada novembrī Maskavā ieradās jauna sieviete, Dmitrija kolēģe no Kostromas, tur saslima ar pneimoniju un nomira. Dmitrijs viņu vairākkārt apmeklēja slimnīcā, piedalījās bēru rīkošanā, bet pēc tām kopā ar jaunās sievietes onkuli devās komandējumā uz to pašu Kostromu. Ceļā saslima ar spāņu gripu un plaušu karsoni. Kostromā ievietots slimnīcā, kur pēc nedēļas miris. Apbedīts Kostromas Lazarevas kapsētā, kura aptuveni 1930. gadā nolīdzināta ar zemi padomju cīņas pret reliģiju ietvaros.

Vai Dmitrijs Grāvītis bija iecerējis atgriezties dzimtenē, nav zināms. Kādā vēstulē sievai Ernsts Grāvītis atzina, ka viņam nav izdevies noturēt kopā ģimeni un ka tas netieši ir novedis pie Mitjas nāves. Tāpat Ernsts Grāvītis, saņēmis ziņu par dēla nāvi, devās kārtot ar viņa nāvi saistītās birokrātiskās lietas. Jau pēc paša Ernsta Grāvīša nāves par Dmitrija kapa atrašanu un pārliecināšanos, ka tas ir pieklājīgā stāvoklī, 1929. gadā Jevdokijai Grāvītei rakstīja garīdznieks Sergijs Krilovs no Kostromas, kā izrādījās vēlāk - neilgi pirms kapsētas iznīcināšanas.