Kazhes pierakstu burtnīca

Pateicoties kino grāmatai, man ir visas iespējas kļūt par nopietnu Merilinas Monro talanta pazinēju - arhetipiskā Holivudas blondīne šajā grāmatā ir itin labi pārstāvēta, un līdz ar "Necenties klauvēt" pirmo reizi man ir sanācis ar šo aktrisi saskarties arī salīdzinoši dramatiskā lomā. Nē, nav tā, ka viņas tēls šajā filmā būtu kaut kas principiāli nesavietojams ar viņas tipiskākajām dumjajām zeltracēm, iespējams, viņa pat ir tas pats personāžs, tikai pēc smagas psihiskas traumas.

Nella (Monro) ir nesen ieradusies Ņujorkā, kur dzīvo pie sava tēvoča Edija - lifta operatora glaunā Ņujorkas viesnīcā. Jaunajai sievietei ir nepieciešams darbs, un Edijs viņai ir sarūpējis tādu vienam vakaram - pieskatīt kāda viesnīcā mītoša pāra septiņgadīgo meitu (mazajai aktrisei gan patiesībā ir desmit, meitene īsti neizskatās pēc pirmklasnieces), kamēr vecāki viesnīcas restorānā ballēsies. Jāatzīst gan, ka Edijs laikam nav sevišķi pārdomājis šo risinājumu - Nellai ne tikai nav pieredzes bērnu pieskatīšanā, bet viņai ir kāda cita pieredze - saistīta ar psihiskām novirzēm. Kas gan var noiet greizi, ja tu atstāj bērnu slimas sievietes gādībā? Patiesībā varbūt viss vēl nebūtu bijis tik draņķīgi, ja nebūtu uzpeldējis Džeds (Ričards Vidmārks) - lidmašīnas pilots, kurš vakara ievadā ir izlamājies ar savu meiteni - viesnīcas štata dziedātāju Linnu un kurš ierauga pretējā viesnīcas numuriņa logā seksīgo Nellu, kura jau paspējusi ietērpties numuriņa īpašnieces drēbēs un uzvilkt viņas dārglietas. Džeds lieki laiku nekavē un drīz jau ir pretējā numuriņā, nezinot to, ka Nella tur nedzīvo, bet tikai pieskata blakus istabiņā esošo meiteni (un ka šādos apstākļos droši vien viņam tur nevajadzētu atrasties). Un tad pamazām mākoņi savelkas arvien vairāk, filmai kļūstot dramatiskākai un dramatiskākai, un patiesībā viss varētu beigties daudz ļaunāk kā rādīts uz ekrāna.

Spriedzes ziņā filma ir visnotaļ spēcīga. Cik zinu, visi lielākoties ļoti slavē Monro aktierspēli "Necenties klauvēt", kam par pamatu viņa izmantojusi personīgo (un mātes) pieredzi, taču te es laikam teikšu - neko tik ļoti īpašu es te nesaskatu - ir ok, bet nu sūdzēties par to, ka Holivuda neizmantoja pilnībā Monro dramatiskās aktrises potenciālu šķiet bišķi pārspīlēti. Man patika sižeta pavērsieni un filmas atmosfēra, bet tēlojums... tā īsti ne par vienu no aktieriem es nebūtu teicis, ka es būtu līdz galam noticējis. Ja nu vienīgi nepaklausīgais suns Rio bija patiešām līmenī.