1952

Doctor in the House

7
Britu rakstnieks - humorists Ričards Gordons savā otrajā profesionālajā dzīvē bija ārsts, un līdz ar to nebija pārsteidzoši, ka arī rakstniecībā viņš itin daudz pievērsās medicīnas tēmai. Savos pirmajos darbos daiļliteratūrā viņš arī literāro varoni dēvēja par Ričardu Gordonu un, kā tiek apgalvots, sava deva autobiogrāfiska satura šajās grāmatās ir. Šī konkrētā grāmata ir pirmā no daudzajām sērijā, ko sauc par "Doctor novels", kopumā šādu grāmatu ir astoņpadsmit, un patlaban neredzu nopietnus iemeslus, kālab lai mana pazīšanās ar šo rakstnieku turpinātos pēc pirmās grāmatas. Lai lieta būtu vēl mazliet dīvaināka, šo romānu lasīju tulkojumā vācu valodā (kas gan diez vai ietekmēja iespaidus par pašu grāmatu).
2021-07-06 20:22:42
book, 1952

High Noon

8.5
Ja ir kāds kino žanrs, pret kuru man ir ļoti lieli aizspriedumi, tad tas ir vesterni. Salīdzinoši pat pret tīņu komēdijām es droši vien esmu pacietīgāks, jo pats jau esmu bijis tīnis un bija laiki, kad man šķita, ka "Dude, Where's My Car" vai "Zoolander" ir diezgan ok kvalitātes kino. Tikām kovbojs es nekad neesmu bijis un līdz ar to šī Holivudas industrijas tik nozīmīgā sastāvdaļa manī labākajā gadījumā var izraisīt sarauktas uzacis. Ja tā padomā, es pat neatceros, kad pēdējo reizi skatījos tādu īstu vesternu ar šerifu, bandītiem, dāmām bordelī, kaskadieru trikiem un lielu daudzumu šaudīšanās. Tuvākais, kas nāk prātā, ir "Back to the Future 3", bet tas šķiet diezgan apšaubāms žanra paraugs, līdzīgi kā "Dead Man" es negribētu dēvēt par klasisku vesternu. Patiesībā vispār vienīgais izteiktais vesterns, ko atminos esam skatījies, ir čehoslovāku "Limonádový Joe", kas gan arī būtībā bija drīzāk parodija. Secinājums: mana nepatika pret vesterniem ir drīzāk akla, nevis pieredzes radīta. Un te nu mēs nonākam pie "Tieši pusdienas laikā".
2017-04-16 06:06:00
film, 1952

Don't Bother to Knock

7
Pateicoties kino grāmatai, man ir visas iespējas kļūt par nopietnu Merilinas Monro talanta pazinēju - arhetipiskā Holivudas blondīne šajā grāmatā ir itin labi pārstāvēta, un līdz ar "Necenties klauvēt" pirmo reizi man ir sanācis ar šo aktrisi saskarties arī salīdzinoši dramatiskā lomā. Nē, nav tā, ka viņas tēls šajā filmā būtu kaut kas principiāli nesavietojams ar viņas tipiskākajām dumjajām zeltracēm, iespējams, viņa pat ir tas pats personāžs, tikai pēc smagas psihiskas traumas.
2017-04-12 04:50:26
film, 1952

Player Piano

7.5
"Mehāniskās klavieres" es biju lasījis kaut kad ļoti sen, tālab pārlasot šo Vonnegūta romānu, drīzāk bija sajūta, ka lasu iepriekš nezināmu darbu, vien dažas epizodes bija aizķērušās atmiņā.
2013-08-31 10:32:50
book, 1952

Lieblose Legenden

6.0
These stories are supposed to be funny. Maybe I`m a twisted weirdo but I didn`t find them to be like that. Some of them are some mock-biographies of people that never existed. Only one of them still comes to my mind - about a guy who was a great artist in the form of art where nothing remains after the man`s death - he persuaded different artists not to do something - for example, he told Brahms to stop writing music, he insisted that Chopin wouldn`t wear woman`s clothing just like George Sand wore man`s clothes. And he also wrote some letters, most of which are analysed and quoted until today (most of those letters are about as brilliant as "Hello. I`m fine. How are you?") That`s all I can tell about this book.
2005-03-02 00:00:00
book, 1952

Singin` in the Rain

5.0
Another musical has been seen through my eyes. It`s a romantic one, wouldn`t you know. Actually, every musical I`ve seen apart from "Jesus Christ Superstar" has been a love story. And this one is more a musical than most musicals - it`s about making a musical. Some parts of it are pretty cool - for example, when the main character jumps around in puddles or jumps on a lantern, but something like one hundred minutes of it is certainly too much.
2004-02-23 00:00:00
film, 1952