Kazhes pierakstu burtnīca

Pār Latviju decembris ir atnesis ziemu, pirmo reizi piecu gadu laikā nodrošinot normālus baltus Ziemassvētkus. Tikām vilcieniņu noskaņā šis decembris ir atnesis disciplīnas trūkumu dalībnieku pašorganizācijā, kavētu kalendāru un stresainas cīņas. Un, protams, valstiskā līmenī šis decembris ir atnesis politiķu nespēju vienoties jaunas valdības izveidei, kam pie vainas ir aiz partijām stāvošās naudas un veco komunistisko korumpantu intrigas.

Padomāsim par šo jautājumu vienkārši un loģiski. Vispirms vecās kliķes amatā iebīdītais ieraušanas cienītājs Vējonis par premjerministru nominē pārstāvi no partijas, kas vēlēšanās ieguvusi trešo vietu. Vai tas nav acīmredzams spļāviens sejā vēlētājiem, kas pieprasa pārmaiņas? Par kādām pārmaiņām vispār var rūpēties cilvēks, kas darbojies vēl piektajā Saeimā, kad vairums "Restorānvagona" redakcijas darbinieku pat dzimuši nebija? Viņš par deputātu kļuva pat pirms mūsu galvenā redaktora piedzimšanas. Šāds vecūksnis jau pēc definīcijas nevar nākt ar pārmaiņām.

Un tikai tad, kad izrādījās, ka šis vecais komjaunatnes sakārnis nav spējīgs pat amatus sadalīt, prezidents beidzot apskatījās uz labāko no pieejamajiem kandidātiem - mūsu visu mīlēto Aldi Gobzemu. Cilvēku ar kristāltīru reputāciju, kas nācis politikā, lai Latviju atdotu tās tautai. Un kas notika, kad šis izcilais politiķis piedāvāja vēsturē labāko Ministru kabineta sastāvu? Tas tika aizkulišu intrigās bezkaunīgi noraidīts. Un vai tā saucamie politiķi maz vispār bija gatavi ieklausīties vēl labākā piedāvājumā - Gobzema kunga vadītā bezpartejisku profesionāļu valdībā? Nē, kas tamlīdzīgs viņiem pat prātā nenāca. Tā vietā viņi labprātāk vēlējās, lai viņus vada vismazākās Saeimā ievēlētās partijas pārstāvis un paši torpedēja savu valdību tikai tālab vien, ka baidījās no Gobzema kunga radītās konkurences, viņam ieņemot Iekšlietu ministra amatu. Tāda, lūk, ir bēdīgā situācija nozagtajā Latvijā, kur pie šprices joprojām ir veci komunisti un intriganti. Priecīgus Ziemassvētkus arī jums, sasodītie politiskie maitas!

"Restorānvagona" speciālkorespondents Vītauts Smuidris Kartofels.

---------------

Lūdzam atvainot mūsu lasītājus par korespondenta politisko angažētību, nepatiesas informācijas izplatīšanu un nerakstīšanu par notikumiem Vilcieniņu meistarībā. Tas puika ir vienkārši praktikants, kas Ziemassvētkos mazliet par daudz uzsildījies ar punšu un tagad gvelž muļķībās. Mēs, īstā Restorānvagona redakcija (Eižena Pakša personā) cienām un respektējam gan Valsts prezidentu, gan tā sauktās "vecās" partijas un to politisko piedāvājumu. Lemberga kungs ir ļoti daudz darījis Latvijas labā - aizbrauciet uz Ventspili, apskatieties, cik tur viss skaisti sakārtots, un padomājiet tad, vai patiešām vēlaties kaut ko kritizēt!

Atgriezīsimies tomēr pie notikumiem Vilcieniņu meistarībā! Otrā kārta atnesa ko pilnīgi jaunu turnīrā - pirmo reizi Meistarības vēsturē dalībnieki sacentās vērienīgākajā līdz šim radītajā vilcieniņu spēlē - "Rails and Sails". Kā par šo spēli var izlasīt Hobyshop mājaslapā:

"Ticket to Ride: uz Sliedēm un Burām ir jauns sējums no viss labāk pārdotajām vilcienu piedzīvojuma spēllēm. Spēlētāji vāc dažādus tipuas ar kārtīm (Vilcienu un Kuģu), kas atļauj viņiem iegūt dzelzceļa un jūras maršrutus uz ļoti labi ilustrēta divpusēja spēles galda, kurā ietilpst pasaules karte uz vienas puses un Lielos Ziemeļamerikas Ezerus uz otras. Eleanti viegli un ātri iemācīties un tas paceļ Bīļete Braucienam Sēriju uz jauniem augstumiem Veterāna vilciena vadītāji kā arī ģimenes un draugi būs sajūsmā ceļot uz jaunajiem horizontiem no Ticket to Ride…"

Un jūs te vēl, bļin, piekasāties, ka mēs nemākam rakstīt!

Tātad, "Rails and Sails" būtiskākās inovācijas ir tādas, ka līdzās sliedēm tagad var būvēt arī kuģu ceļus un spēles laukums ir visa Zemeslode. Varētu, protams, mazliet pagausties, ka izskatās, ka spēles veidotāji tic mītam par lodes tipa Zemi, bet lai nu paliek. Šajā laukumā ir ļoti daudz garo ceļu, it īpaši kuģiem, jau pašā tās sākumā ir jāpieņem stratēģisks lēmums par labu uzsvaram uz vienu vai otru transporta veidu, plus vēl ir parādījušās tādas misiju kārtis, kur ir vairākas pilsētas, kas jāsavieno pareizā secībā.

Pēc pirmās kārtas turnīrā bija četrvadība - uzvaras bija guvuši Raimonds N., Baiba, Ilze un Guna. Otrajā spēlē Baiba un Guna tikās aci pret aci. Dalībnieces izvēlējās ļoti atšķirīgas stratēģijas - Baiba uzsvaru lika uz misiju pildīšanu, Guna - uz gariem un dārgiem ceļa posmiem. Rezultātā pat par spīti tam, ka Baiba izpildīja 12 misijas, bet Gunas bilance bija 9/1, šajā spēlē ar 30 punktu pārsvaru triumfēja tieši pēdējā. Tiesa, tur būtisks faktors bija Gunas trīs ostas, kas viņai arī deva izšķirošo pārsvaru. Tikām Māra, kas pirmajā spēlē bija nopietni apdraudējusi Ilzes triumfu, šajā mačā bija tik vien kā statiste.

Ļoti dominējoši savu otro spēli aizvadīja Ilze, kas tāpat kā Guna guva savu otro uzvaru turnīrā. Viņai pretī stājās gan ne tie bīstamākie pretinieki: Marina un Gustavs, kas pēc pirmās kārtas bija pēdējās divās vietās. Arī otrā kārta viņiem sevišķu uzlabojumu nenesa: Ilze viņus burtiski sagrāva, izcīnot 335 punktus, kamēr pārējiem dalībniekiem kopā bija 385 punkti. Un tas vēl - ņemot vērā, ka nepareizi šo to sarēķinot spēles beigās, Ilze pazaudēja vairākus desmitus punktu. Šī spēle atgādināja šī rudens maču Latvija - Gruzija, kur pašmāju amatieri tika nežēlīgi pazemoti.

Ceturtais pirmās kārtas līderis Raimonds N laukumā satikās ar Raiti un Gundaru. Lai arī Raitis pirmajā mačā nebija uzvarējis, viņš to bija aizvadījis pret titulētākajiem meistarības dalībniekiem - Gunu un Gustavu, pabeidzot maču ar itin cienījamiem 87%, līdz ar to bija skaidrs, ka Raimondam N. viegli neklāsies. Plus vēl viņu izsita no sliedēm ziņa par to, ka viņu meklē Rolands. Līdz ar to nebija nekāds brīnums, ka Raitis gana komfortabli uzvarēja.

Visubeidzot pēdējā šīs kārtas spēlē tikās trīs dalībnieki, no kuriem neviens pirmo kārtu nebija uzvarējis: Mārtiņš, Irbe un Raimonds K. Kas zina, vai Mārtiņš būtu tik pārliecinoši triumfējis (par spīti diezgan daudz bloķētiem posmiem), ja viņam nebūtu pašā atbildīgākajā brīdī gadījusies Zelta roka, kas divu lokomotīvju veidā atnesa viegli uzbūvētu ostu. Bet Zelta roka viņam gadījās, visas savas desmit misijas viņš izpildīja, un līdz ar šo uzvaru nodrošināja sev spēlēšanu spēcīgāko grupā trešajā kārtā.

Trešajā kārtā spēles nosacījumi mainās - tur jāspēlē četrā un vēl divas spēles vienas vietā. Atbilstoši rezultātiem Virslīgā jāspēlē Gunai, Ilzei, Mārtiņam un Baibai. Pirmo līgu veido Raitis, Raimonds N., Māra un Gundars. Tikām pastarīšu grupā nonākuši Raimonds K., Irbe, Gustavs un Marina. Šādā veidā tika nodrošināts, ka savstarpēji mači jāaizvada Mārai un Raimondam N., kā arī Marinai un Raimondam K., kuriem pretimnākošie turnīra organizētāji bija atļāvuši nespēlēt vienam ar otru turnīra "parastajās" kārtās. Un, protams, ir itin iespējams, ka 6. kārtā viņi atkal tiksies. Tāds, lūk, tas kalendārs, un tāda tā Vilcieniņu meistarība!

Restorānvagona redakcija vēl saviem lasītājiem priecīgus Ziemassvētkus un pārmērīgi nepārdzerties, brīvdienās atgriežoties mājās laukos! (ja neskaita tos lasītājus, kas Jauno gadu sagaidīs tepat Rīgā kojās - viņiem mēs novēlam pārmērīgi nepārdzerties tepat Rīgā kojās)

P.S. Tēma diskusijai: Vai Jēzus bija influenceris un ja jā, cik varētu maksāt viens viņa Instiņa posts ar jaunākajām romiešu sandalēm?