Dzimtas stāsti: Jūliuss Rivošs (1893-?)
Kā jau tas pieklājas maniem dzimtas stāstiem, arī stāstā par Jūlius Rivošu netrūkst tukšo plankumu. Viņa vecākus causa Ziska un Olga, Joela meita. Ziska Rivošs bija mana vecvectēva Joseļa Rivoša vecākais brālis, ar ko viņš nodarbojās, nezinu, iespējams, ka ar neko vērā ņemamu, vismaz 1897. g. Viskrievijas tautas skaitīšanā par 43 gadus veco Zisku teikts "Pirmās ģildes tirgotāja dēls", kamēr viņa jaunākajiem brāļiem Joselim un Salomam norādīti nodarbošanās veidi (attiecīgi farmaceits un saldumu fabrikas īpašnieks). No šī paša tautas skaitīšanas ieraksta var uzzināt, ka Ziska 1897. gadā jau bija atraitnis. Viņa un Olgas bērni Broņa (Veronika) un Jūliuss bija dzimuši attiecīgi 1890. un 1893. gadā, līdz ar to bērni agri zaudējuši māti. Šķiet, ka arī Ziskas mūžs nebija ilgs, jo vēl 19. gadsimta beigās Broņas un Jūliusa audzināšanu uzņēmās Joselis Rivošs un viņa sieva Rebeka. Zināms, ka Jūliuss Rivošs dzimis Smoļenskā 1893. gada 19. maijā (pēc Jūlija kalendāra).
Domājams, ka laika gaitā Jūliuss, kā arī viņa māsa Broņa (par viņas dzīvi citreiz) dzīvojuši pie dažādiem radiem, vismaz par to liecina apstāklis, ka no 1908. līdz 1911. gadam viņš mācījies Tērbatas Aleksandra I ģimnāzijā, pabeidzis tur sesto klasi. Starp citu, iespējams, ka viņa skolotāju vidū bija mans vecvectēvs Andrejs Znotiņš, kas šajā laikā bija fizikas skolotājs Tērbatas Aleksandra ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas Jūliuss atkal dzīvoja Rīgā, šķiet, pie Joseļa un viņa ģimenes, tā vismaz vēsta kāda izziņa, ka no 1912. gada 27. oktobrim līdz 1914. gada janvārim Jūliuss dzīvojis Rīgā, mācījās Rīgas L. Doļina zobārstniecības skolā, 1913. gada 23. decembrī saņēmis atestātu. 1914. gada 17. februārī kā Jūliusa dzīvesvieta norādīta Tirgus iela 10 Tērbatā. Tur viņš 1914. gada 3. martā ar izcilību izturēja pārbaudījumus un ieguva zobārsta kvalifikāciju.
Tā paša 1914. gada 31. maijā uzsāka lieta par Jūliusa dienestu Krievijas impērijas armijā (jāpiebilst - tas vēl bija pirms Pirmā pasaules kara sākuma). Tajā lasāms, ka Jūliusa vecāki ir miruši, viņam ir neprecēta māsa, viņš pats ir precējies ar Šeinu Gureviču un dzīvo Avotu ielā 34-5 (šis nams tobrīd vēl pieder viņa onkulim Joselim Rivošam). Jūliuss un Šeina apprecējās Rīgā 1912. gada 11. septembrī. Jūliusam un Šeinai bija dēls Jegors, bet man nav īsti skaidrs - kad tieši dzimis. Ar iesaukuma lietu beidzas informācija par Jūliusa dzīvi Rīgā, kas tieši notika ar viņu Pirmā pasaules kara gados man nav zināms, turklāt tur bija neskaidrības, kam viņš īsti bija piederīgs no iesaukšanas viedokļa - Rīgai vai Ostrovai.
Zināms ir tas, ka pēc Pirmā pasaules kara Jūliuss ar sievu un dēlu dzīvoja Maskavā, un strādāja kā zobārsts, vismaz divdesmito gadu telefonu grāmatās viņi ir atrodami. Dzīes vieta norādīta kā Ņikitinskij buļvar 5-2, pēdējā reize, kad šāds ieraksts atrodams - 1925. gadā.
Līdz ar to mana informācija par Jūliusa Rivoša dzīvi apraujas, viņam esot 32 gadus vecam. Ir saglabājušās vēstules, ko sava mūža nogalē manai vecmāmiņai rakstīja Jūliusa māsa Broņa, bet brālis nevienā no tām nav pieminēts, līdz ar to neko nezinu par viņa tālāko likteni, vai varbūt viņam bija vēl kādi bērni. Divdesmito gadu vidū no padomijas vēl bija salīdzinoši reāli tikt uz Eiropu, tāpat iespējams, ka Jūliuss pārcēlās uz kādu citu pilsētu Krievijā. Vai arī nomira, tika represēts vai kādā citā veidā gāja bojā. Īsumā - daudz nezināmo un maz ticības, ka šo varēs noskaidrot.