Koncerts Valmiermuižas vēstniecībā
Vispār jau mazliet sērīgi - šobrīd ar aktivitātēm neizceļas ne "Manta", ne "Gaujarts", tad nu sanāk mazās devās baudīt kādu no Edgariem uzstājamies atsevišķi. Protams, tam ir savi plusi - kā viens, tā otrs mākslinieks vienatnē spēlē arī tādas dziesmas, kuras citādi tev neviens nepiedāvātu. Līdz ar to apstākļos, kad man gadās iespēja uz šādu koncertu doties, garām tādu cenšos nelaist. Un tad nu svētdienas pievakarē viesojos Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā.
Viena atšķirība starp abiem "Mantas" Edgariem kā solo māksliniekiem ir ļoti izteikta (neskaitot tādu sīkumu, ka viens spēlē ģitāru, bet otrs klavieres) - kamēr Šubrovska solo programma ir diezgan neprognozējama un droši vien atkarīga no paša mākslinieka noskaņojuma konkrētajā dienā un viņa izpratnes par to, kas būtu piemērots attiecīgajai auditorijai, Mākena repertuārs ir drīzāk konservatīvs un lielākoties viņš spēlē vienas un tās pašas dziesmas. Šīs reizes koncerta īpatnība bija tajā, ka Edgars diezgan daudz runāja par introvertiem mūzikā, introvertu mūziku un citām introvertām tēmām. Te gan būtu vērts atsaukties uz mana kolēģa (pilnīgi nesaistītā tēmā) izteiktu apgalvojumu, ka ir svarīgi atšķirt introvertu cilvēku no kautrīga un depresīva.
Koncerta repertuārā lielāko daļu veidoja paša Mākena sacerētas dziesmas, kas labi zināmas Gaujarta izpildījumā - laikam pat varētu teikt, ka vairums "grāvēju" te izskanēja. Tāpat Edgars nospēlēja divus nu jau ierastos šādiem koncertiem citu autoru skaņdarbus - gan Kulakova "Kafejnīca", gan Gata Ziemas "Komēta" bija dzirdētas arī iepriekšējās viņa uzstāšanās reizēs (te būtu vērts atsaukties uz, šķiet, Ilzes teikto, ka lai arī Mākens dzied skaisti, Kulakovs tomēr pārliecinošāk apliecina savu plašo pieredzi kafejnīcās). Satura ziņā interesantāka bija koncerta otrā daļa (pēc pārtraukuma), kur Mākens dziedāja arī tādas dziesmas, ko iepriekš neatceros esam viņa izpildījumā dzirdējis - te bija gan viena no manām iecienītākajām Mantas dziesmām "Ai, nāve, nāvīte", gan Hospitāļu ielas "Tava nasta būs mūžība" (par to gan es varbūt arī tik garantēti neteiktu, ka viņš to citur nespēlēja), gan Māra Šverna "Vēstules". Nobeigumā, līdzīgi kā tas bija "Vadātājā" Līgatnē, Mākens pievērsās maestro Paula daiļradei, izpildot "Tavs sauciens". Savukārt, skatītāju applausu pavadīts atgriezies uz skatuves (kas, protams, nav īsti nekāda skatuve un nekur jau viņš arī nebija aizgājis kulišu trūkuma dēļ), Edgars vēl vienu reizi nospēlēja "Komētu", jo citas dziesmas šai vakarā nebija sagatavotas.
Lieki teikt, ka koncerts man patika, tāpat lieki teikt, ka par to jau arī iepriekš nebija šaubu. Jā, manos plānos šogad ir savu koncertu apmeklējumu dažādot (kaut kad droši vien izlikšu internetos savu sastādīto līdz šim apmeklēto Latvijas mūziķu koncertu statistiku), bet ir arī paliekošas vērtības un paliekošas muzikālas mīlestības, un abi Edgari noteikti ir šajā sarakstā.
Koncerta setlist:
1. Priekšnojautas
2. Kafejnīca
3. Citas debesis
4. Komēta
5. Svītriņas (ja kas - šī dziesma neesot par graizīšanos!)
6. Valoda tiek atcelta pavisam
7. Vibrācijas
8. Plecu
9. Mīlulīt
10. Tava nasta būs mūžība
11. Atzīšana
12. Vēstules
13. Ai, nāve, nāvīte
14. Putekļi
15. Tavs sauciens
----
Komēta
Viena atšķirība starp abiem "Mantas" Edgariem kā solo māksliniekiem ir ļoti izteikta (neskaitot tādu sīkumu, ka viens spēlē ģitāru, bet otrs klavieres) - kamēr Šubrovska solo programma ir diezgan neprognozējama un droši vien atkarīga no paša mākslinieka noskaņojuma konkrētajā dienā un viņa izpratnes par to, kas būtu piemērots attiecīgajai auditorijai, Mākena repertuārs ir drīzāk konservatīvs un lielākoties viņš spēlē vienas un tās pašas dziesmas. Šīs reizes koncerta īpatnība bija tajā, ka Edgars diezgan daudz runāja par introvertiem mūzikā, introvertu mūziku un citām introvertām tēmām. Te gan būtu vērts atsaukties uz mana kolēģa (pilnīgi nesaistītā tēmā) izteiktu apgalvojumu, ka ir svarīgi atšķirt introvertu cilvēku no kautrīga un depresīva.
Koncerta repertuārā lielāko daļu veidoja paša Mākena sacerētas dziesmas, kas labi zināmas Gaujarta izpildījumā - laikam pat varētu teikt, ka vairums "grāvēju" te izskanēja. Tāpat Edgars nospēlēja divus nu jau ierastos šādiem koncertiem citu autoru skaņdarbus - gan Kulakova "Kafejnīca", gan Gata Ziemas "Komēta" bija dzirdētas arī iepriekšējās viņa uzstāšanās reizēs (te būtu vērts atsaukties uz, šķiet, Ilzes teikto, ka lai arī Mākens dzied skaisti, Kulakovs tomēr pārliecinošāk apliecina savu plašo pieredzi kafejnīcās). Satura ziņā interesantāka bija koncerta otrā daļa (pēc pārtraukuma), kur Mākens dziedāja arī tādas dziesmas, ko iepriekš neatceros esam viņa izpildījumā dzirdējis - te bija gan viena no manām iecienītākajām Mantas dziesmām "Ai, nāve, nāvīte", gan Hospitāļu ielas "Tava nasta būs mūžība" (par to gan es varbūt arī tik garantēti neteiktu, ka viņš to citur nespēlēja), gan Māra Šverna "Vēstules". Nobeigumā, līdzīgi kā tas bija "Vadātājā" Līgatnē, Mākens pievērsās maestro Paula daiļradei, izpildot "Tavs sauciens". Savukārt, skatītāju applausu pavadīts atgriezies uz skatuves (kas, protams, nav īsti nekāda skatuve un nekur jau viņš arī nebija aizgājis kulišu trūkuma dēļ), Edgars vēl vienu reizi nospēlēja "Komētu", jo citas dziesmas šai vakarā nebija sagatavotas.
Lieki teikt, ka koncerts man patika, tāpat lieki teikt, ka par to jau arī iepriekš nebija šaubu. Jā, manos plānos šogad ir savu koncertu apmeklējumu dažādot (kaut kad droši vien izlikšu internetos savu sastādīto līdz šim apmeklēto Latvijas mūziķu koncertu statistiku), bet ir arī paliekošas vērtības un paliekošas muzikālas mīlestības, un abi Edgari noteikti ir šajā sarakstā.
Koncerta setlist:
1. Priekšnojautas
2. Kafejnīca
3. Citas debesis
4. Komēta
5. Svītriņas (ja kas - šī dziesma neesot par graizīšanos!)
6. Valoda tiek atcelta pavisam
7. Vibrācijas
8. Plecu
9. Mīlulīt
10. Tava nasta būs mūžība
11. Atzīšana
12. Vēstules
13. Ai, nāve, nāvīte
14. Putekļi
15. Tavs sauciens
----
Komēta
2017-02-19
comments powered by Disqus